baisi neinteresanti, ka tik maz raksta šodien, nu tad rakstīšu es. tāpēc, ka šodien negribas

ai, nu es gribēju ierakstīt to, kāpēc man patīk kortnija lova, bet viņa man te beidza skanēt. nu karoče, man it kā nepatīk vulgāras sievietes, bet viņa man patīk tāpēc, ka iemieso kaut kādas manas slēptās alkas pēc dauzonības. vot es nezinu, vai gribētu tā plikām krūtīm stāvēt uz skatuves un lai manus kailfoto publicē dzeltenā prese, bet man jau nekad nav bijusi izdevība iet plikai uz skatuves.
es vispār nesaprotu, vai man ir noteikts raksturs, man šķiet, ka nav. par maskām vispār nerunāsim, es pat nesaprotu, kura ir mana īstā seja un kāpēc es vienmēr cenšos nepateikt savas domas, lai tikai neiekultos problēmās starp diviem naidīgiem grupējumiem.
un kā var vienā cilvēka slēpties tik pretrunīgas būtnes. ej nu saproti, kāpēc citreiz jūtos kā rokstārs, bet citreiz kā Mis Apātija 2002.