Vakar bija pļāpu vakars par skolas gadiem. Situācija tagad šķiet neiedomājama, bet toreiz tik loģiska.

Kad mēs bijām kādā 5.klasē, Līgu uzaicināja ciemos mūsu klasesbiedrene, kurai bija vecāks brālis. Un vecākajam brālim bija kruta istaba, un tajā istabā uz galda bija liels pulkstenis. Un uz tā pulksteņa virsmas bija sarindotas kādas padsmit dažāda lieluma un dažādu krāsu izlietotās kožļenes. Toreiz tas skaitījās kas īpašs un mūsu klasesbiedrene parādīja Līgai šo glauno pulksteni ar superīgajām kožļenēm un atļāva Līgai vienu paņemt. Un viņa ņēma arī un jutās glaimota, ka viņai ir atļauts pakožļāt draudzenes lielā brāļa kādu no daudzajiem dārgumiem :)
Tiesa, tālāk draudzene paziņoja, ka Līgai tagad būs sūdi, jo brālis tās kožļenes bija saskaitījis un neviens bez viņa atļaujas nedrīkstēja tās ņemt.

Pilnīgi neiedomājami, kā arī es agrāk mēdzu atstāt uz klavieru malas tādu bezgaršīgu gumiju, lai varētu lietot nākamajā dienā :)