neskatoties uz to, ka parasti esmu vienkārši aita iekš lielā aitu bara, vakar jutos kā sieviete-monstrs, skrēju, skrēju, skrēju, visu dienu kaut kur skrēju, visu dienu kaut kur nedaudz kavēju, bet tomēr visu paspēju. priekšā gadījās visādi šķēršļi, bet es tik un tā visu paveicu.
tam bonusā es veikalā iegriezu sev pirkstā ar nazi, visu ceļu līdz kursiem pirksts pludoja, vēlāk atstājot sārtas švīkas uz papīra, kuras iejaucās kompozīcijā, radot uzbrūkošu iespaidu. nu labi, pārspīlēju, bet nebūtu taču interesanti teikt, ka iecirtu mazu brūcīti pirkstā, kas asiņoja tikai 5 minūtes.
protams, vēl kā kamielis stiepu sev līdzi miljoniem lietu, kuras man dienas laikā tā arī nesavajadzējās, un sapratu, cik ļoti man nepatīk auduma maisiņa pieskāriens plaukstai, tāda auduma maisiņa, kas ir piebāzts līdz malām un rīvējas iekšā manā ādā.

un šodien varētu būt līdzīgi. neviens neļauj man atpūsties, jau veselu nedēļu nav nekādas atpūtas. rīt gulēšu līdz diviem.