22:20
Vai!Es tak' nepastāstīju kā lidoju uz Maskavu. Viss sākās ar iepriekšējo vakaru,pat vairākām dienām,kad biju mierīga par savu braucienu,lai gan čemodāni vēl nebija salikti un galvā darījās citi brīnumi. Tad nu sava agrā reisa priekšvakarā mierīgi sakārtoju čemodānu un likos uz auss. Naktī,cik nu tas var būt patīkami, savedu sevi pieklājīgā kārtībā un tad nu atskanēja zvans,ka taxis klāt. Pēc pāris minūtēm gāju ārā no mājām un,vai manu brīnumu!,pēdējais pakāpiens kaut kur pazuda,kad kāpu jau uz ietves un attapos raudzīdamās naksnīgajās debesīs. Ja tā būtu filma,tad kāds steigtos,lai glābtu mani (nu,vai vismaz pieceltu),bet,tā kā tas bija 03.30 naktī un apkārt nebija nevienas dzīvas dvēseles,kā arī kameras apkārt nemanīju,tad aptvēru,ka laikam neesmu filmā un jāsteidzas uz lidmašīnu,pareizāk sakot-uz savu taxi vispirms,lai nenokavētu lidmašīnu.Sākumā man gan likās,ka tā kāda slikta zīme varētu būt,bet varbūt tā bija zīme,lai atvelku elpu,apstājos uz mirkli.
( .. ) 