09:09
Es esot precību haotiski sakārtots materiāls..teica viņš pirms savas aizbraukšanas.Bet stāsts nav par to,stāsts ir par to,ka viss šeit pilnīgi dzen mani projām,taču es spītīgi turos pretī,pieķerdamās kaut vai pie vecā vīra,kas katru dienu met alus pudeli vienā un tajā pašā krūmā(tā,lai neviens "neredzētu",kaut blakus ir novietota liela miskaste.Turos kaut vai pie tā,ka tagad iestājies lietains un vējains laiks - jūra ir tumša,tumša,pat draudīga mazliet ar saviem lielajiem viļņiem un kā nu var nepieminēt vēju gaudas,zibens lodes un pērkonu dārdus..bet tas nozīmē,ka mājās var (beidzot!) ieritināties zem segas (un nav turku pirts sajūtas),bet,ja godīgi,tad,lai vai arī kādas mājas un kas mani mājās (Latvijā) gaida vai negaida,
esmu gatava doties mājās..un tad jau redzēs'.