|
|
Tuesday, January 25th, 2005
|
9:42p
lauztus vārdus
tavas maigās rokas
debesu zilgmē izzīmē
kā pieksaroties
dvēseles dzīlēm
krīt ēnas no acīm
un es baidos
sekot pārnestām nozīmēm
(comment on this)
|
10:06p
naktīs, kad ceļš pārvēršas
neprātībā
ar palsām, garām, zemi mierinošām
krēpēm
es nevaldu un nepierauju grožus
ātrums ir pātaga,
kas nevis nojauc un stādina, bet
turpina...
esmu astes zvaigzne
ieķērusies laika auļos
mēs esam (astes zvaigznes?)
naktī, kad ceļš
pārvērties neprātībā
(comment on this)
|
|
|
|