Hege - July 1st, 2006

esmu parak juutiiga. un labi, ka man iedavinaja viinu, jo galigi shtruntigs noskanjojums. pat stradajot, kad man parasti visa arpasaule aizmirstas, iedomajos par kakjeni. tas viss noveda pie liekaam domaam par to, ka ik dienu ir lietas, kuras redzam pirmo un pedejo reizi sava muuzhaa. ejot cauri cilveku parpilditam Tivoli, iedomajos, ka musu katra kjermenis reiz zaudes konsistenci un sairs mazos gabalos. un ka ir kas specigs un neaprakstaams, kas musu kjermeni dara dzivu un speciigu. citreiz visu-varoshu.

tad vel krenjkis par dzimsanas dienu, kas tieshi pec menesha. loti iespejams, ka sogad taja diena bushu viena un tapec nekada svineshana nebus; tapec planoju duushiigi stradat. bet vel jau var visadi viss-kaut-kas saplanoties no zila gaisa...