(no subject)

Jan. 19th, 2005 | 03:54 pm

šodien uz pannas uzsēdināju asiņainu un samaltu cūci. zem deguna sev purpināju un atkārtoju kā mantru..ka dzīve tomēr netaisna un ka man tas ir jāapēd. rijot jau pagatavotā ēdiena gabaļinus, stulbi sāku atvainoties cūcim. un sev.

bet patiesībā noskaņojums nekāds. tika uzplēstas joprojām nedzīstošas rētas. maitas jau lidoja, lai palaktos asinis. turos kā varu. laika ir atlicis gaužām maz.

pārāk daudz krāsainu sajūtu. vēl atlikušas 2 dienas Latvijā.

Link | Leave a comment {7} | Add to Memories