Šodien izstādē skatījos uz grafikām. It kā parastā litogrāfija, bet tādas smalkas, dziļas, audzslāņainas. Un tik melnbaltas. Pie citām gleznām bija jāliek modīgās sarkanzilās brilles, lai tās dimensijas apgūtu, a tur tik pakāpies kādu metru atpakaļ un viss, esi iekšā. Tāds trauslums un dziļums vienlaicīgi. (kaut arī manu jūsmu par punktiņgleznām, tagad arī Baušķenieka blēņās redzēto, reti kas sit pušu)