Te paliks tik daudz - kaut kas no manis ir atdalījies. Daudz vairāk, nekā citām reizēm. Mēs aizbrauksim vienpadsmitos un četrdesmit astoņās. Visas trīs daļas vienā virzienā. Bez skaidrības, samulsušas galvā un sirdī. Tāda vētriņa tējasglāzē, bļe. Lai tik atkal atrastu sliedes (tādas taisnas, ar fiksēto bloku sistēmas signāliem). Un piļītu, piļītu kaulsmadzenes ārā, un ar smilšpapīru pirkstu galiem nospiedumus berzētu nost. Nevis iekļauties, bet piekļauties, atļauties, paļauties, sakļauties... ļauties?


(Nāc un samal mani miltos!)