O'nils tik strādā un strādā, un es viņam tik zāģēju un zāģēju.

Ēdot zivi, skatījos un priecājos par skaistajām, talantīgajām kundzītēm. Kad es būšu vecākā, gudrāka un vientuļāka, noteikti dziedāšu korī. Ejot uz mēģinājumiem apsiešu balto, glīti tamborēto apkaklīti un stiepšu līdzi pašceptus pīrāgus, ar ko cienāt dziedāšanas starplaikos. Un no mūžgarās runāšana, balss tad trīcēs velkot garās skaņas. Un aulā uz augšējiem podestiem stāvot reibs galva.