Šodien aprit nedēļa, kad jūrā veseliem bariem tieši pie labākās lekšanas laipas spieto arbūzlieluma, arbūzsarkanuma medūzas ar staipekļiem daudzmetrīgiem. Runā,ka svilinot nejauki. Es nelieku niršanas brilles,kad ņurkoju. Tā tik peldēšanās prieku var sabojāt. Vēl mēs ēdam siļķes no plastmasas bundžiņas un piekožam rupjmaizi. Cienājam mazas meitenes ar sāļajiem salmiņiem pēc tam,kad esam iemācījuši lekt uz galvas tajā pašā medūzainajā jūrā. Viņu mati ir gari un pielipuši pie slapjajām mugurām. Mēs neviens nerunājam daudz. Pavisam netipiski. Bet kā pierasts, smejamies un sasmaidāmies nemitīgi. Tāpēc vien, ka ir labi tā visiem kopā dzestrā vakarā pie jūras ar buru laivām kaut kur starp horizontu un mūsu deķi.