Plnīga netaisnība. Mans izsens slepenais draugs, taspats,kurš dzimšansdienā davināja Boba Dilana disku un es viņa aizdotajā P.Bankovska grāmatā rakstīju dzejoļus, kurš nesa manas asfaltparaugu miļjonssmagās kastes, un pasniedza terpentīnu,kad noķellējos ar piķi, ufff, āāā, un zīmēja raķetes lielas uz tikko svaiga asfalta ar manu vārdu uz sāna, piedzērās ar mani Venecuēlas rumu pie labākās kāpas Latvijā un traucēja stūrēt mājās..., ir apprecējies!! To,ka viņš agrāk vai vēlāk tā darīs, bija sen jau skaidrs. Bet šitā pa kluso!!! tā pēkšņi- vari saukt mani par kungu. Un galvenais,ka jau kādu mēnesi.
Un biju likusi apsolīt, ka uzaicinās, lai es ar beidzot kādreiz mūžā dabonu saēsties rosolu un paskatīties pirmo valsi kādās kāzās. Bet tā jau fakts pats par sevi ļoti priecigs!

Ā un vēl, šodien 50% no meitenēm,kas apmeklēja ūberinteresanto lekciju par jūras transportu, ir bērna gaidībās. Bet tas cits kas...(var atgriesties pie statistikas jaukumiem)