Šodienas lielo daļu pavadīju biblotēkā spītīgi cenšoties sevi pasargāt no datorekrānā lūrēšanas nedēļas nogalē. Gandrīz jau it kā būtu izdevies, ja ne vien mans smieklīgais draugs nesalamātos skarbi ar bibliotēkas tanti. Viņš, apmēram kā latvietis praktiskais, mēģināja saremontēt neganti spiedzošo printeri,kas bija aizrijies ar tonnu papīra un krita uz nerviem, vakardienas novārdzinātajiem, tieši virsū. Protams,apmēram kā latvietis praktiskais, viņš ne sūda tur nemācēja izdarīt pareizi un panāca tik nikna paskata sievietes- bibliotēktantes-uzmanību, ko, protams, pīkstošais aparāts minūtes 20 nespēja izdarīt. Kašķis noveda līdz tam (detaļas nav īpaši svarīgas), ka mūs palūdza aizvākt savas glītās pēcpuses uz citu universitātes nostūri. Uz to jau nevajadzēja divreiz mudināt. Tad nu apmēram bēgot devāmies cauri ēdnīcai uz studentbāru cerot, ka ar kompīšiem klēpjos un kafiju uz galda varēsim veiksmīgi turpināt un pat pabeigt super svarīgo uzdevumu. Bet, še tav, Anniņ, Vasarssvētki, šitādu naivumu šitādā vecumā-katrs iztriecām pa 4 aliņiem, bez kafijas un pirksta pieduršanas skolasdarbam, protams. No pilnīgāka 'kā jau katru piektdiensvakaru' scenārija atturēja vien aprēķins,ka picu pienešana un dzērienu laistīšana turpmākās četras stundas skaidrā prātā varētu izdoties pārliecinošāk .
Paldies, bibliotēkas personālam (kā ir vienskaitlī?) par izbojāto sekojošo nedēļas nogali, uff!