Es tik cenšos vien neuztraukties te par šo te par to, kā jau mana mīļākā draudzene teica: "ir lietas, par kurām VAR nedomāt", bet vienalga ne no šā ne no kā pekšņi uzrodas sajūtas un galu galā ne pa jokam atgādina par sevi. Slīcinu jau slīcinu te alū, te sidriņā, te statistikā, te bigošanā, bet vienalga, kad norimstu un savācu sevi, "dongggg", pa pieri, pakausi, deniņiem un atkal-"atceries???". Nu atceros gan, un???? Tā vairs nebūs- atceries??? Būs tikai labāk!!!
Viena laba lieta- kaimiņpuikam ir mocis un otram, ne tik mīļam, kaimiņbiedram arī ir mocis. Tā ka sanāk viens braucamais un divas ķiveres kopumā(var arī otrādāk).Tas ģeld!!Un jūra arī tuvu. Aizmirsties, tik vieglām lietām koncentrēties.