urn:lj:klab.lv:atom1:hederas_sieva izskalojot krastus, tik stipras upes plūst izskalojot krastus, tik stipras upes plūst unacine@inbox.lv hederas_sieva 2020-11-12T11:55:10Z 2020-11-12T11:55:10Z urn:lj:klab.lv:atom1:hederas_sieva:138294 2020-11-12T13:47:00 2020-11-12T13:47:00 2020-11-12T11:55:10Z 2020-11-12T11:55:10Z Es ilgi cietos, bet nu sirsnele ir pilna līdz malai un sāk jau līt pāri. Principā katrs pucējas kā grib, māk un uzskata par nepieciešamu. Man pieci gadi nevajag manikīru, pedikīru, skropsteles un ko tik vēl nē, bet ir lietas, ko man vajag un kuras es nevaru dabūt, un kuras lietojot ar otru saskarsme ir tieši tik daudz, lai sasveicinātos. Ibiorio, neesmu jau nekāda skaistule, bet ja tā turpināsies, tad būšu purva dūķim konkurente. Uzmetu aci mūsu minitrēm un saeimas deputātēm - nu dikti smalki manikīri un sejas procedūras un es ticu, ka šīs čikas sevi neapdalīs un mesitarītes vilksies pie viņām, lai tautas kalpus sakoptu, kamēr citi drīkst izskatītes pēc mērkaķiem. urn:lj:klab.lv:atom1:hederas_sieva:138008 2020-05-28T14:51:00 2020-05-28T14:51:00 2020-05-28T11:54:35Z 2020-05-28T11:54:35Z Varbūt tomēr vērts aizvilkties līdz ceha otram galam pēc darba drēbēm, savādāk izejamās ūziņas un goda kreklis tādi panetīri virpojot. Pilnīgi negatava darbam, par laimi rīt darba dunas nobeidziens. Vismaz nākamnedēļai varēs pienācīgi sagatavoties. urn:lj:klab.lv:atom1:hederas_sieva:137814 2020-05-27T11:17:00 2020-05-27T11:17:00 2020-05-27T08:22:48Z 2020-05-27T08:22:48Z Vot! Es šodien pirmo dienu bez zeķbiksēm, cimdiem. Pusplānā jaciņa vēl kādu brīdi gan jau paliks, bet zem tās - Kijevas labāko humpalu blūze ar kaķīšiem. Un tagad es visa šitāda, smuka un pucēta došos pie virpas, jo darba drēbes ceha otrā galā un tik tālu jau neviksies. urn:lj:klab.lv:atom1:hederas_sieva:137577 2020-05-22T15:12:00 2020-05-22T15:12:00 2020-05-22T12:18:22Z 2020-05-22T12:18:22Z Ikurāt izgājušajā gadā cienīgi apdedzināju pieri tā, ka bija čulgas, āda gāja nost un bija visādas citādas nelabas lietas. Ikurāt šogad jau ar pirmajiem saules stariem piere sāp un nīd (jo šodien ir pirmā diena šogad, kad esmu bez cepures, kas nav paslēpta pat somā). <br />A' savādāk? - izrādās prasmes mizot zivi nepazūd arī pēc 20 gadu nemizošanas. Jūtos kā pirmā meita ciemā. Vot! urn:lj:klab.lv:atom1:hederas_sieva:137452 2020-03-19T12:40:00 2020-03-19T12:40:00 2020-03-19T10:49:55Z 2020-03-19T10:49:55Z A' kā cilvēkiem laukos?<div>A' principā - manā ikdienā  nekas nav mainijies, laukos uz/no darba dodos ar kājām, pie virpas esmu viena. Veikala problemātika arī nemainīga - vienu reizi nedēļā aizvelkos un miers. Tur tie paši penši katru dienu cienīgi šturmē to pašu bodi.... tā nu dzīvoju savā ikdienībā (<i>un klusi no laimes laužu krēslu, jo darba komandējumi uz nezināmu laiku atcelti</i>).</div><div>Ā, un klusa škrobe, jo šīs sezonas teātra izrādes neredzu, ta' aktrīze slima, ta' vīruss plosās.... nav lemts lauķim kultūru baudīt šogad.</div> urn:lj:klab.lv:atom1:hederas_sieva:137016 2020-02-18T10:15:00 2020-02-18T10:15:00 2020-02-18T08:18:59Z 2020-02-18T08:18:59Z Principā es esmu slinka, kopš sevi atceros. Pēdējos gados gan esmu pārvērtusies par darba pirmrindnieci un sarauju piecgades plānu pa trim. Bet čaklumam ir arī blaknes, VD laimē gavilē un ja tā turpināsies, tad ar tām pašām ragutiņām varēs mani tepat uz mežmalu arī novest - ka nav'a cilvēka, ta' nav'a. urn:lj:klab.lv:atom1:hederas_sieva:136946 2019-12-03T10:39:00 2019-12-03T10:39:00 2019-12-03T08:40:50Z 2019-12-03T08:40:50Z Nu a' ja kādsa tomēr gribēs ko teikt, nemaz nevarēs pateikt, jo kautkas ne tā ar manu cēlo ierakstu.... tā ir karma: tev nebūs uz Rīgu braukt, kultūru skatīties =D urn:lj:klab.lv:atom1:hederas_sieva:136137 2019-09-03T14:51:00 2019-09-03T14:51:00 2019-09-03T11:53:26Z 2019-09-03T11:53:26Z Kautkādiņ esmu pamanijusies vienu apkaunojošu darbeli atlikt 7 gadus un nu tas ir jāpadara. Sēžu, daru un kaunos. Apzinos, ka pēc paveikšanas kaunēšos vēl vairāk, jo labi izdarīt to vairs nevar.<br />Varbūt šī nu būs tā ilgi gaidītā mācība, ka nevajag neko atlikt. urn:lj:klab.lv:atom1:hederas_sieva:135734 2019-07-25T11:11:00 2019-07-25T11:11:00 2019-07-25T08:18:30Z 2019-07-25T08:18:30Z Es svēti ticu, ka visi lauku frīki dzīvo manā hatā! Kamēr es cīnos ar Jauno Biškopi (kuras saimniecībā vienubrīd bija 6 ķērāji un es apsvēru ideju par labprātīgu došanos uz Tvaika ielu) pirmais stāvs arī nedzīvo mierā, laimē, saticībā. Vakar baismi skaļi kautkas būkšķēja, brikšķēja, krakšķēja un visādi -ēja. Kamēr es cienīgi sāku vainot savu nelaimi, izrādījās, ka nelaime pūta no citas puses. Pirmā stāva "saules brāļu ģimene" lidināja savas mēbeles pa logu. Fakta konstatācija: nav joka lieta lielo Padomijas sekciju izlidināt, plus pārīti vecu dīvānu! urn:lj:klab.lv:atom1:hederas_sieva:135525 2019-06-11T13:23:00 2019-06-11T13:23:00 2019-06-11T10:44:21Z 2019-06-11T10:44:21Z Laukos nudien nav viegli (joprojām). Kamēr es cienīgi vazājos apkārt, tinos baltā palagā, bārstu uz galvas pelnus un visādi citādi iznesos, manā hatā ir jaunumi. Zvanija Tamāra (dāma gados, kas dzīvo virs jaunās biškopes): Tā un šitā un viskautkā, pasaucu brāļa dēlu ar viņa dēlu uz zupiņu (te tāds izplūdis tekstiņš par to zupiņu), kamēr tā un šitā ar to zupiņu, pie jaunās biškopes pieklauvēja divi jauni vīrieši (te sekoja tik detalizēts kungu apraksts, ka satiekot uz ielas noteikti sveicināšu). Tad sekoja briesmīga bļaušana un visi četri stibija katrs pa stropam. Te varētu krist aizkars, seko skaļas ovācijas un scēna ir noslēgusies.<br />Bet'e... kamēr es savīkšķijos uz atgriešanos mājās, jaunā biškope kā nemanāma ēna ar jaunu ķērāju izgāja prērijās.... urn:lj:klab.lv:atom1:hederas_sieva:135384 2019-06-06T10:18:00 2019-06-06T10:18:00 2019-06-06T07:27:28Z 2019-06-06T07:27:28Z Dzīve laukos nav nekāds rožu krūms. Kā nu sanācis, kā nē, kaimiņiene virs manis atvērusi biškopības pulciņu ar diviem stropiem uz balkona. Cienītskungs ilgi nebija pārliecināms par šo faktu, jo taču balkonā nēēēēēviens bites nēēēētur! A' tur gan, un kā vēl! Pēc fakta konstatācijas esmu kļuvusi par profesionālu policijas izsaucēju un dažāda veida iesniegumu raktītāju. Vismaz esmu sapazinusies ar <i>poģīša</i> iemītniekiem un tieku uztverta par Glābēju. Pat piektā stāva kaimiņiene manis iedrošināta zvanās uz dažādiem kantoriem. Iznākums? - precīzi nekāds, jo enerģiskā biškope nav pieskaitāma, ar savu izziņu staigā kā medāli pie krūts, kamēr es saprotu, ka pilsonis kam šitā visa padarīšana traucē dzīvi (visai tiešā veidā) ir nepasargāts. Bet es kā latvietis - tipiskais, turpināšu rakstīt un zvanīt dažāda vieda kantoriem! urn:lj:klab.lv:atom1:hederas_sieva:135158 2019-05-21T10:35:00 2019-05-21T10:35:00 2019-05-21T07:40:59Z 2019-05-21T07:40:59Z Vot! Tad es visa tāda melnā mājas kleitē, kas aplipusi ar lopa kažociņu, mauroju gultā cik vissirslikti.lv. Pienāca lops, ilgi un dziļdomīgi raudzijās griestos, tad aplūkoja mani un pievēma guļamistabas grīdu. Tātad viss ir slikti.lv! urn:lj:klab.lv:atom1:hederas_sieva:134825 2019-05-08T13:31:00 2019-05-08T13:31:00 2019-05-08T10:33:22Z 2019-05-08T10:33:22Z Labs i', jāpagaudo, ka hatā auksti un pat lops par labāko vietu atzinis sildītāju.<div><br></div><div> A' vispār? </div><div>A' es te tā padomāju, ka lops visticamāk svēti tic, ka ir dižciltīgas izcelsmes ar bezdievīgi garu vārdu un dažnedažādākajiem senču tituliem, kā piemēram: </div><div>Pisās malā </div><div>Tu esi normāls?</div><div> Tev ēst nav ko? </div><div>Tu vari uzvesties normāli </div><div>Novācies no galda </div><div>Bads </div><div>Sēru vijolīte </div><div>Pasaules nelaime</div><div> Kas to izdarija???</div><div><br></div><div> Filosofiskā apcere ir izveikta, jāaizved vellapēds uz apskati, jo šorīt, kamēr kārtoju <i>baismīgi svarīgas darīšanas gandrīzpilsētā</i>, nobira ķēde, un rituļi jocīgi leperē! </div> urn:lj:klab.lv:atom1:hederas_sieva:134497 2018-11-30T11:28:00 2018-11-30T11:28:00 2018-11-30T09:34:26Z 2018-11-30T09:34:26Z Visu nedēļu esmu centusies turēties kā <i>liela meitene</i>. Šodien pat atvilkos uz darbu. Sāku just, ka VD palēnām pārņem mani. Visticamāk, ka vilkšos tomēr uz mājām. Principā es taču zināju, ka pienāks tā diena, kad manas Lēdijas aizies uz labākiem medību laukiem, taču man nelikās, ka es to tā pārdzīvošu. Pirms septiņiem gadiem es viņas atnesu kurpju kastē un šodien, pēc septiņiem gadiem es viņas iznesīšu kurpju kastē. Es negribu šo dienu, jau pamodos ar sajūtu, ka NEGRIBU, gribētos pamosties jau rītdienā. Vai es vienīgā tāda histēriķe, kurai grūti pārdzīvot, ka mājas dzīvie nieciņi ir veci un laiks beigt viņu mocības? urn:lj:klab.lv:atom1:hederas_sieva:134387 2018-11-20T10:18:00 2018-11-20T10:18:00 2018-11-20T08:20:30Z 2018-11-20T08:20:30Z Vai kur' glauni! Knapi aizvadīts gada notikums "dari visu simtgadei par prieku" un šī diena sākās ar ziemassvētku gaudulīgo dziesmu. Lai gan pašu pirmo dziesmeli dzirdēju jau oktobrī, tagad sāksies laiks, kad no gaudiņdziesmām manas ausis netiks pasargātas. urn:lj:klab.lv:atom1:hederas_sieva:134016 2018-10-23T09:18:00 2018-10-23T09:18:00 2018-10-23T06:19:59Z 2018-10-23T06:19:59Z 22.10.2018 ap plkst.22.00 es smalkmājiņā nositu odu. <span style="white-space:pre"> </span>Tā lūk. urn:lj:klab.lv:atom1:hederas_sieva:133691 2018-10-17T12:08:00 2018-10-17T12:08:00 2018-10-17T09:18:38Z 2018-10-17T09:18:38Z Vot! Vakar biju Rīgā - kārtoju baismīgi svarīgas darīšanas un finālā nokļuvu Teikas pieturā, kur gaidiju vešanu uz "laimīgo zemi." Stāvēju pieturā visa tāda dasvīdusi, nogurusi un smēķējoša. Pēkšņi, visai raitā tempā, pie manis pienāca visai labi ģērbta pensionāre, ātri noskaidroja kādā valodā ar mani jāsazinās, žigli savilka raudamgrimasīti un vēl žiglāk sāka savu vijolīti: "naudiņas nāāāv, pensija māāāza, nesu pārdot pēēērlītes, vai man ir nāāāudiņa" es tikapt žigli atbildēju: "нет денег. <span style="font-family: arial, sans-serif; font-size: small; background-color: rgb(255, 255, 255);">вообще </span>нет" (<i>un to papildināju ar izcili izteiksmīgu roku žestu-pašai pat patika</i>). Lēdija raiti novāca asaraino ģīmi, vēl raitāk izslēdza vijolīti un pavisam raiti aiztecēja tālāk. A' ko man? Sen vairs nespēju būt iejūtīga, līdzcietīga un visādi citādi -īga, jo lēdiju atceros jau desmit gadus atpakaļ un naudas pietiekami nav nevienam. Nop, sirdsapziņa nemoka, drīzāk dusma, jo gaudot, lai iedot ir visvieglākais ceļš. Vot! urn:lj:klab.lv:atom1:hederas_sieva:133403 2018-10-15T15:50:00 2018-10-15T15:50:00 2018-10-15T12:53:56Z 2018-10-15T12:53:56Z Es kautkā cirslīgi sāku savu darba nedēļas cēlienu. Šorīt secināju,  ka pelnu trauks ir pilns ar kaudzi un izlēmu būt baismīgi jauka, sabēru visu drazu maisiņā un aiznesu līdz miskastei... diena pagāja briesmīgi (<i>kā tas 1dienai piedienas</i>) tikai visu laiku tāda aizdomīga cigarešu smaciņa. Izostijāmies ar kolēģi, izsecinājām, ka neesmu mainijusi ne cigarešu markas, ne smēķēšanas paradumus. Tikko rātni somā liku darba dokumentus un <i>še tev bērniņ vasarssvētki</i>!...  slēdzot ciet durvis kopā ar atslēgu  somā esmu iemetusi arī drazmaisiņu un ar viņu jauki pavadījusi šodienu. urn:lj:klab.lv:atom1:hederas_sieva:133259 2018-10-03T09:16:00 2018-10-03T09:16:00 2018-10-03T06:29:13Z 2018-10-03T06:29:13Z Es laikam tā arī nekad neiemācīšos dzīvot tajās vietās, kur apkuri pieslēdz laicīgi (un nevarētu teikt, ka nav izbaudīti dažādi Rīgas nostūri). Lai gan ārā paliek netīkami vēss biezākas drēbes diemžēl nevaru atļauties vilkt, jo viņas neizžūst arī pa divām dienām, toties iekštelpās paralēli drēgnumam-parastajam, ir drēgnums-mitrais. Šonedēļ, paralēli šmotkām-parastajām, jāmazgā arī gultasveļa... urn:lj:klab.lv:atom1:hederas_sieva:132937 2018-09-04T14:42:00 2018-09-04T14:42:00 2018-09-04T11:43:44Z 2018-09-04T11:43:44Z Es pat nespēju melot - neizsakāma laime, ka man seeeen vairs nav jāiet uz skolu! Vismaz kāds labums no "pieaugušo dzīves" urn:lj:klab.lv:atom1:hederas_sieva:132763 2018-08-28T11:37:00 2018-08-28T11:37:00 2018-08-28T08:50:41Z 2018-08-28T08:50:41Z Brīvdienas ir tādas dienas, kas ir brīvas un kurās drīkst gulēt cik ilgi grib? Man arī tā likās, tāpēc 6dienas rītā gulēju kā sista līdz plkst. 9.14. Pēc tam mans telefons sāka baismīgi ilgi vibrēt (<i>labi, te ir mana vaina, vajadzēja taču izslēgt jebkādu signālu</i>). Pēc 30min mana pacietība bija nobeigusies un es steberēju savā ķitelī pretī nelaimei. Kas gan cits!-ja ne radītāja, bez liekām ievadceremonijām ziņoja: redzēju sliktu (?) sapni- tevi bija nositis elektrības stabs, pusgalva izšķaidīta, biji ielikta melnā maisā un vecāmamma tevi vilka uz mežā izraktu bedri. Tā, sapni, izstāstiju, veiksmīgu dienu, braucu rakt kartupeļus....<div>A' kā man tagad būt? <br><div><br></div></div> urn:lj:klab.lv:atom1:hederas_sieva:132465 2018-04-19T15:46:00 2018-04-19T15:46:00 2018-04-19T12:48:45Z 2018-04-19T12:48:45Z Tad es kautko stāstu un vāvuļoju, līdz manu vervelēšanu pārtrauc nopietns jautājums no cien.godātās auditorijas: A' Dievam vispār brīvdienas ir?  urn:lj:klab.lv:atom1:hederas_sieva:132274 2018-04-10T14:13:00 2018-04-10T14:13:00 2018-04-10T11:15:10Z 2018-04-10T11:15:10Z Diez vai kodes redzēšana ir uzskatāma par pirmo pavasara taurenīti? <div><br></div><div><br></div><div><br></div><div><font size="2">(<i>bet viss ok - redzēju arī īstu, dzeltenu taureni</i>)</font></div> urn:lj:klab.lv:atom1:hederas_sieva:131868 2018-04-05T11:57:00 2018-04-05T11:57:00 2018-04-05T09:03:35Z 2018-04-05T09:03:35Z Sapnī biju Ķīnā ar divām darba kolēģēm. Finālā viņas mani pameta vietējā tirdziņā vienu (<i>kamēr es pirku aveņu piparus</i>) un es sapratu, ka  mans nopirktais garšvielu maisiņš ir atpazīšanās zīme vietējiem - esmu spitālīga ma*ka.<div><br></div><div>A' vispār? - a' dažādi. Esmu pieradusi pie +8 grādiem istabā un nu jau var sildīties ārā (<i>ar troņa apmeklējumu un mazgāšanos pagaidām vēl pasūri iet</i>). Varētu jau pūst un elst cik viss ir slikti, slikti, bet ir tik slikti, ka pat to negribas.</div> urn:lj:klab.lv:atom1:hederas_sieva:131712 2018-03-26T14:31:00 2018-03-26T14:31:00 2018-03-26T11:33:36Z 2018-03-26T11:33:36Z Ja tik augstu cel degunu, skaties, ka Dievam di*sā neiebaksti.<br /><br />Vot!