Gada rats

Bēgļi, bēgļi...
Aizvērt slēģus, aizcelt vārtus, aizslēgt durvis, nevienu, nevienu nelaist iekšā. Tikai mēs paši vien, šaurā lokā, savās sienās.
Varbūt, ka tā vajag un tā ir pareizi. Un labi.
Kamēr apkārt pasaule jūk prātā un ne tikai prātā.
Un ienāk domas - kādas laivas, uz kādu krastu mūs vedīs bēgļu gaitās, ja nu notiks.

Varbūt tā ir tikai mana personīgā zemapziņa(vai nu kas tas ir), kas nedod miera.
Vecmamma, ar Singer šujmašīnu pie rokas, sudraba karotītēm kleitas vīlē, pāris ģimenes fotogrāfijāms un bērnu zem sirds, vectēvs ar teodolītu.1920. Nelegāli. Pāri poļu robežai no Padomijas. Pa filtrācijas nometnēm, līdz Latvijā.
Un tad atkal 1945. Ģimene atkal saplēsta uz pusēm. Tēvs ar meitu Vācijā, māte ar jaunākajiem palika te. Tā sanāca, jo Kurzemes katls, un fronte nāca virsū un pāri, nepaspēja vairs.
Bēgļi....