Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

Vasara un dūmi -

Jan. 11th, 2019 01:17 pm

"Daudzi zviedri nesaprot atšķirību starp atvērtību un totālu naivitāti." (N.Dervish, Irānā dzimis rakstnieks un žurnālists)
"Zviedrija kāpjas atpakaļ jautājumos, kuri attiecas uz sievietēm un līdztiesību."(M.Rashidi, Irānā dzimusi sieviešu tiesību aktīviste, kuru pēc viņas vīra pasūtījuma sakropļoja, sejā ielejot skābi)
"Neiespējami lasīt Orvela "Dzīvnieku fermu" un "1984" un nedomāt par Zviedriju." (J.Ganman, žurnālists un mūziķis)

Divi ar medijiem nesaistīti puiši divus gadus filmēja dokumetālo filmu "A Swedish Elephant", par aktuālajiem Zviedrijas iekšpolitikas jautājumiem intervējot dažādu politisko uzskatu pārstāvjus. Visgrūtāk esot nācies pierunāt meinstrīma ideologus, jo viņu aprindās neparedzami jautājumi neesot modē. Filmēšana notika par personīgiem un saziedotiem līdzekļiem, jo pareizie naudas dalītāji neapmaksā to, par kā pareizo ideoloģisko ievirzi nav pārliecināti. Arī pēc filmas pabeigšanas sabiedriskie mediji nebija ieinteresēti ne to rādīt, ne par to runāt.
Filmas logo - zildzelteni svītrots zilonis ar aizsietu snuķi simbolizē filmas veidotāju atļaušanos pamanīt istabā esošo ziloni. Tas ir pretmets savulaik populārajam ""A Swedish tiger"", kurš radās pēc 1941.g. Zviedrijas Aizsardzības štāba uzsāktās Modrības kampaņas pasūtījuma (ņemot piemēru no vācu Klusēšanas kampaņas). Šīs kampaņas mērķis bija panākt sabiedrības klusēšanu, un tās popularizēšanai tika radīts zildzelteni svītrota "Zviedrijas tīģera" zīmējums, kuram bija dubults vēstījums, jo "tiger" kā darbības vārds nozīmē klusē, bet kā lietvārds - tīģeris. Tolaik tika izplatīti un restorānos, vilcienos, iestādēs, ielās izlīmēti 400 000 plakāti ar šo pamudinājumu klusēt, tīģeri drukāja arī uz vēstuļpapīra un aploksnēm.
Upd. Izrādās, centīgākie klusētāji pat šādas nozīmītes nēsājuši - "Jag tiger (Es klusēju)" -
Klusētājs

Lai redzētu angļu subtitrus, jāklikšķina uz ikonas "Undertexter" video ekrāna apakšējā malā.

"A Swedish Elephant"

20 comments - Leave a commentPrevious Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Comments:

From:[info]klusais_okeans
Date:January 11th, 2019 - 02:22 pm
(Link)
klau, bet kas Tev pašai šķiet galvenā problēma tajā, ko Tu nosauci par meinstrīma attieksmi? ja tiešām viss ir tik slikti, jābūt taču kaut kādam iemeslam, kādēļ notiek tik spītīga pieturēšanās pie noteiktām vērtībām? (jautājums tikai hedai, citu atbildes mani neinteresē)
From:[info]heda
Date:January 11th, 2019 - 02:26 pm
(Link)
Viņi pārsvarā pieturas pie savas maizītes un biznesa, ne pie kā cita.
From:[info]heda
Date:January 11th, 2019 - 02:49 pm
(Link)
Tikai daži ir īstenticīgie, kā mums reiz Rubiks, kuri patiesi nespēj paciest atgādinājumus, ka utopija kļuvusi par distopiju.
Liela nozīme arī jau minētajai klusēšanas tradīcijai, kad cilvēki tiešām spēj klusējot noskatīties uz absurdu pat ikdienā un neapmierinātības tvaiks tiek pārsvarā nolaists vien virtuves sarunās, nevis ierobežojot meinstrīma biznesa nekaunību.
From:[info]iokaste
Date:January 11th, 2019 - 03:29 pm
(Link)
nav subtitri
From:[info]heda
Date:January 11th, 2019 - 03:34 pm
(Link)
Uzklikšķini uz ikonas "Undertexter" video ekrāna apakšējā malā.
From:[info]iokaste
Date:January 11th, 2019 - 03:37 pm
(Link)
oho, nezināju.
From:[info]vilibaldis
Date:January 11th, 2019 - 07:12 pm
(Link)
pag, par ko bija jāklusē četrdesmitajos? (piedod nav vaļas pētīt)
From:[info]heda
Date:January 11th, 2019 - 08:37 pm
(Link)
Par visu, kas varētu kaitēt "neitralitātei". Piemēram, prese nedrīkstēja rakstīt par vācu karavīru un ieroču transportēšanu uz Somiju un okupēto Norvēģiju un par norvēģu transportēšanu caur neitrālo Zviedriju uz vācu koncentrācijas nometnēm. Būtībā tas, tāpat kā tagad, nozīmēja, ka informēšana par faktiem tiek uzskatīta par bīstamu un tautai nevēlamu.
From:[info]vilibaldis
Date:January 11th, 2019 - 08:51 pm
(Link)
Nu ja legendaraa zviedru neitralitate :(
From:[info]heda
Date:January 11th, 2019 - 09:04 pm
(Link)
arī neitralitāte pret faktiem, kas nu jau kļuvusi bīstama pašiem
From:[info]katzenjammer
Date:January 11th, 2019 - 11:37 pm
(Link)
Filmu vēl nenoskatījos, bet man jau sen šķiet interesanti, ka neraustās runāt tieši paši imigranti. Gan priekšpilsētu sievietes, gan tādi veči kā Bali un Sanandaji.
From:[info]heda
Date:January 12th, 2019 - 11:00 am
(Link)
Jā, Bali un Sanandaji ir lieliski, filmā gan viņu nav, bet viņiem ir savas ietekmīgas platformas.
Imigranti tiešām raustās mazāk, bet pārsvarā tie ir persieši, kuri paši vai vecāki jau piredzējuši, kā viduslaiku paražu cienītāji pievāc valsti, Nima Dervish nesen rakstīja, ka cilvēkiem, kuri reiz bēguši no islāmistiem vairs nav kur atkāpties un viņi neatdos tiem arī šo valsti.
From:[info]krishjaanis2
Date:January 12th, 2019 - 05:37 am
(Link)
Noskatoties līdz vidum, šķiet, ka filmas veidotāju problēma ir nosacīta "klasiskās labklājības valsts Zviedrijas" idealizācija, kas arī paredz amnēziju attiecībā uz visu pārējo Zviedrijas vēsturi, tā, it kā Zviedrija būtu sākusies tikai ar 30tajiem un pirmajām lielajām Sociāldemokrātu uzvarām. Tāpēc visu laiku ir dota liela platforma "dzīvošanai droši", mēreni, konsensa kultūra, viss tas mājīgums, pašapmierinātība, drausmīgais materiālisms un sekulārisms, ko ir ļoti grūti saprast, zinot plašāku Zviedrijas vēsturi. Piemēram, vēl 19. gs. vidū otra populārākā grāmata/-s aiz bībeles ir K. O. Rozeniusa darbi, kurus Luterisma mantojuma fonds tik dāsni tulko latviski. Filma ir laba, protams, uz zviedru patreizējās vispārējās nabadzības fona, bet, šķiet, ir cirkulāra prātošana - faktiski neviens neredz dziļākas problēmas saknes. Arons Flams ar savām intervencēm ir bijis pat nopietnāks - viņš tiešām uzliek skaļu J'accuse! zviedru sociālismam un vispārējai apsēstībai ar komfortu, nepretrunību, kaut kādu iluzoru izlīgumu un "dzīvosim mierā un draudzīgi".

Man tas viss rūp un sāp, jo esmu viens no tiem daudzajiem latviešiem, kam SE kādreiz bija ideāls, sapņu zeme, tādēļ īpaši filmas sākumā, kur rāda vecos kadrus un šo dienu un dažādas mājīgās nianses, uznāca tik milzīgas skumjas un iekšējs apjukums, bet nākamajā brīdī sāpīga apjauta, ka īstenībā esmu fanojis tikai par kaut kādu zviedru pašapmānu, uz ārieni projicētu ilūziju, ka varbūt patiesībā tās Zviedrijas, tās senās un brīvās, kas kādreiz, šķiet, tik ļoti pievilka, patiesībā nemaz nav. Problēma ir daudz dziļāka.
Tas daudz ko liek pārvērtēt par labu, nezinu, Norvēģijai un Somijai vai Dānijai, bet tik un tā - visur priekšā tas drausmīgais skandināvu materiālisms un narcisma mīšanās ar sociāli fiktīvu norūpētību, t.i., organisko saišu eroziju. Somijai vismaz ir kāda daļa vēsturiskās traģikas, norvēģiem ir suverēnisms un īpašais ceļš, bet Zviedrija, kāda tā parādās šai filmā, ir pilnīgi bezvēsturiska, mūžīgā tagadnē iestrēgušu dīvainu ļaužu kopums, kuri labākajā gadījumā spējīgi uz IKEA tipa sentimentālismu. Bailes, vai tik tās garās vasaras naktis, vakara gaismas, sakrani krāsotās mājeles ar baltiem motīviem nav tikai tukša fasāde, kas aiz sevis slēpj - jā, ko? Neko?
From:[info]heda
Date:January 12th, 2019 - 11:44 am
(Link)
Filma ir pārāk gara, un tiem, kuri jau sen interesējas par problemātiku, nesniedz daudz jaunas informācijas, bet ļoti būtiska pašiem zviedriem, parādot, ka ir cilvēki, kuri uzdrošinās runāt - tas it kā izklausās tik maz, bet patiesībā šodienas Zviedrijā ir ļoti daudz.
Pirms kāda laika daudz runāja par citu filmu "Oscar och Greta och huset de byggde" ("Oskars un Grieta, un māja, ko tie cēla"), par pavisam parastu zviedru ģimeni, kura cēla savu dzīvi un cēla folkhemmet, par pienākumu, darba morāli, īstu, vēl nennozagtu un nesakropļotu solidaritāti. Un tie, kuri nav radīti inkubatorā, tur atpazina savus vecākus un vecvecākus un, pēc sarunām spriežot, arī sarkano māju ar baltajiem pakšiem īsto saturu.
From:[info]krishjaanis2
Date:January 12th, 2019 - 11:55 am
(Link)
Garuma plus tiešām ir tas, ka runā iespaidīgi daudz cilvēku no dažādākajām vidēm un vietām un kārtām. Turklāt labi rāda, kā iņi katrs savā arodā darbojas.
From:[info]gnidrologs
Date:January 12th, 2019 - 12:04 pm
(Link)
Kā tev no sava skata punkta dzīvojot tajā vidē liekas - vai var kaut kas izmainīities? Un pie reizes - vai piem. zviedru demokrāti un viņu balsotāji tiešām redz arī dziļākas saknes ligai, kurā tauta atrodas, vai ir tikai tāds vējš, robusts protests no primitīvu ksenofobisku un anahronisku proletāriešu puses. Man piemēram patīk gandrīz viss, ko saka Akesons, bet viņš pats liekas tāds samērā moderns mileniālis, kas ne obligāti saprot kāpēc lietas ir tādā dirsā tagad (naidīgi migranti un to tolerance ir tikai simptoms).
From:[info]heda
Date:January 12th, 2019 - 12:46 pm
(Link)
Mainīsies neizbēgami, var tikai cerēt, ka neizmainīsies tā, kā vīrs saka filmas 1:54:02
Åkessons zina, ko dara, viņš ir Zviedrijas demokrātu partijas biedrs un strādā ar šiem jautājumiem 23 gadus - kopš 16 gadu vecuma, arī dažiem citiem partijas vadības vīriem līdzīgs stāsts. Pat Zviedrijas demokrātu uzskati, ka ieceļotājiem jāpiemērotojas zviedru sabiedrībai, nevis otrādi, un pašiem sevi jāuztur, ilgu laiku tika uzskatīti par ekstrēmiem, tāpēc ir bijis tik ilgs ceļš līdz tam, ka šoruden par Sociāldemokrāti to jau kopēja priekšvēlēšanu retorikā. Eh... Bet vispār sociķu jauno elektorātu var redzēt tajos, ko te sauc par bērniem - 1:18:18
From:[info]heda
Date:January 12th, 2019 - 12:12 pm
(Link)
To, kas redz šī saknes tiešām ir par maz, bet nav tā, ka nav, tu jau mini Āronu Flamu (daži viņa podkāsti ir arī angliski). Vēl, piemēram, psihiatrs Dāvids Eberhards mūsdienu problemātiku analizē no psihiatrijas skatpunkta, viņam par to ir vairākas grāmatas, ir ekonomista Tino Sanandaji grāmata un nemitīgi atgādinājusmi sociālajos tīklos un reizēm arī presē par varas nemākulīgajām manipulācijām ar statistiku u.c. Katrs kaut ko urbj savā laukā, bet vienotas ekspertīzes, protams, nav.
From:[info]gnidrologs
Date:January 12th, 2019 - 10:32 am
(Link)
Nezinu vai skatīšos, jo slikti parsēju video ar subtitriem (gribās redzēt bildi un tādējādi lēni lasu, neuzspēju parasti), bet varu apmēram iedomāties.
Vai moderno laiku Zviedriju gadījumā nevar salīdzināt ar Skalbes "miera un pieticības" zemi, kur karotes ar ko ēst dienišķo putriņu karājas tur pat pie zemajām debesīm un kaut kādi iznireļi, kas atļaujas domāt par ko vairāk, dziļāk, tiek ātri no kušināti?
From:[info]heda
Date:January 12th, 2019 - 01:13 pm
(Link)
putra pati katlā uzrodas tikai literātu un politiķu pasakās