ja cilvēks vakarā ieslēdzot "panorāmu" dzird, par teroristu aktivitātēm, avārijām dabas katastrofām un zādzībām, viņš saprot, ka diena pasaulē pagājusi normāli..
normāli ir arī tad ja no rīta iekāpjot tramvajā uz tevi par laikā nepasniegtu sīknaudu sabļauj konduktors ..kad sabiedriskā transporta pasažieri uz tevi blenž kā klonētu, ja tu skaļi palūdz padot naudu biļetei, vai pati pieskrien klāt konduktorei..

bet ko domāt, ja pēkšņi cilvēki tev apkārt paliek "ne-normāli"?!?.. sabiedriskajos viens otru palaiž apsēsties, paši iet klāt konduktoram, sarunājas savā starpā, atbild nevis ar "jā" vai "nē", bet no sirds - tā it kā pazītu savu sarunbiedru? ..pārdevējs vietējā veikalā sācis tevi sveicināt pirmais? ..tava "tizlā" kolēģe pienāk tev klāt un piedāvā ko tādu kas atrisina 20% tavu problēmu, it kā lasītu tavas domas??..

ir tāda it kā es būtu apm. 1km lielā aizsargkupolā... paranormāli. kad un kā tas beigsies?... :/