1. raksts, kā saka ir kā pirmā pankūka, bērns-ne tāds kā vajadzētu. Laikam tas tā arī būs. Es ceru, ka kādam radīsies jautājums par ko tad es te vispār rasktīšu, varu godīgi atbildēt-nezinu. Rakstīšu par visu, kas šķitīs MAN interesants un pietiekami aizraujošs, lai tērētu savu laiku tā aprakstīšanai. Ja kāds latviešu valodas skolotājs uzdursies manam blogam iepriekš brīdinu-gramatika un punktuācija ir vienkārši dramatiska, tātad neuztveriet to kā aizvainojumu sev!
Tā kā būtu jāuzraksta pirmais, kas šķiet man uzmanības vērts-krīze neder, jo šis gudrais vārds ir tiktāl novazāts, ka vienkārši vāks! Ministri, apkopēji, skolotāji, skolnieki utt. lieto šo vārdu biežāk par tualetes papīru, un, manuprāt, tas nav īsti labi. Braucam tālāk-runāšu par hokeju- izlase, Dinamo, Znaroks, Šuplers šo sarakstu var turpināt mūžīgi. Latviešiem hokejs ir kaut kāda ārprāta lieta, nekad neesam bijuši PČ, bet katru gadu skatāmies un gaidām brīnumu, ka mūsu puiši, kurus vienmēr atbalstu, beidzot sakaus kanādiešus, bet cik % apzinās, ka kanādieši VISI spēlē NHL, paldies Dievam, tagad ir KHL daudz maz spēcīga līga ar meistarīgiem spēlētājiem, bet nu tomēr Kanāda ir Kanāda, un tur neko nepadarīsi. Tīri, manuprāt, mūsu līmenis ir 8. vieta, bet arī tā bieži izslīd pēdējā mirklī. Tā kā KHL šī sezona ir pirmā, cerēsim, ka beidzot Latvijas izlase spēs sastādīt konkurenci, ja ne Kanādai, bet vismaz Šveicei vai Slovākijai. Cerēsim uz to labāko, jo mēs esam tauta,kas tic savai valstij un savai komandai, par to arī prieks. Uz šis nots (mažora vai minora) arī beigšu, turpinājums nākamajā sērijā...
Kādam rīts, kādam vakars, kādam vēl kaut kas, bet tomēr sveicināti! Lūk arī es esmu padevies masu histērijai-blogam. Visi jau apzinās,ka blogs kļūst par jaunu žurnālisma izpausmi, tā kā nesodiet stingri-es esmu tikai neprofesionālis. Bet vienaga esi sveicināts, svešais viesi!