| 5:28p |
Ar Lauri paņēmām laivu, lai dotos makšķerēt. Kādas 30 min. pamakšķerējām, es noķēru vienu zivi, tad sāka vējš kāpties, stiprāks un stiprāks. Sākumā smējāmies, kā viļņi mētā laivu un, ka divatā airējoties netiekam uz priekšu, bet tad mans airis ņēma un pārlūza, kaut kad tad arī neliela panika piekāpa. Savu noķerto zivi, vienīgo noķerto zivi, es pārmetu pāri bortam, kā ziedojumu jūrai, lai mēs droši tiekam mājās. Bet tas diez ko nelīdzēja.
Laivu sāka nest jūrā iekšā, tad nu sabijāmies un ar vienu airi, rēcot uz mazliet krītot panikā, centāmies tikt pie kāda krasta, bet negāja viegli, jo airis bija tikai viens, pluss vēl vajadzēja tikt prātīgi pie krasta, lai viļņi laivu neizšķaida, kaut kā sagāja, tikām krastā laivu nostiprinājām. Problēma nebija atrisināta - sala pie kuras izkāpām bija apmēram 3km attālumā no vietas (kempinga), kuras sākām.
Tā nu nācās zvanīt uz kempingu, lai kāds brauc mums pakaļ, kādu stundu padzīvojāmies uz tās salas, līdz mums atbrauca pakaļ un aizilka atpakaļ uz kempingu.
Esmu drošībā, diez gan saguris, bet vismaz bija akšens. Gan jau drīzumā jāpiš atkal, tik drošībai jāņem līdzi pavairāk airu. |