![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Sēžu dīvāna un domāju, ko varētu pasākt! Hmm..uz klubu kādu laiku vēl neiešu, jāsalabo kāja! [bet par to atsevišķs stāsts] zinu, ka vajadzētu laikam mācīties, jo vēl joprojām tie parādi sēž uz kakla un spiež kā tādi lieli akmeņi, nē laikam labāk būtu teikt kā liels smags tiko uzgāzies koks.. [lai arī nezinu kā varētu justies cilvēks, kam uzkritis virsū koks, bet visdrīzāk ka nekas patīkams tas nav].
Šī ir jau otrā diena kad neesmu bijis ārpus mājas, tas ir tik nomācoši, zinot to, cik ārā šodien bija superīgs laiks..tā prasījās kaut kur vnk aizlaist..bet man jāmācās..vismaz centos to darīt, taču ik pa laikam iedomājos: "Nez, kas notiek ar manu "melno"braucamo?" [zinu tas ir labās rokās]!
un atkal man uzmācās sliktās domas, vai tik autiņam viss Ok, bet šīs domas maninetraucētu javien ne piektdienas telefona zvans, kur Einārs [tāds jautrais čalis] diezgan stipri mani sabiedēja sakot, ka visdrīzāk manas mašīnas pults signāls ir noskanēts, jo redz, durvis nevarēja kādu laiku aizslēgt, nēesot droši atstāt to Mola stāvvietā, paldies viņam par rūpēm...tas bija pareizi aizvest volvo uz citu vietu, taču fakts, ka kautkas tāds vispār notika, diezgan stipri iedragāja manu pārliecību par auto drošību!
Nepietiek, ka jau piektdien sēdēju nedaudz šokēts, taču arī šodien šīs domas man nelika mieru! Tā nu es turpināju sevi mocīt vistiešākajā veidā, vnk urbjoties datora ekrānā un cenšoties saprast kārtējo aprēķina piemēru, kamēr smadzenes vairāk domāja par to kas notiek ar auto!
Vairākas reizes (kādas 8 laikam) divu stundu laikā izgāju cauri ikdienas interneta lapām, tādejādi vēl vairāk novēršoties no mācībām. Iegāju skype, cerēju sagaidīt atbildi no mana personīgā šofera..taču nekā..un tā visa diena arī pagāja.. gala rezultātā nonāku pie secinājuma, ka mācībās esmu izdarījis "tik daudz" t.i. apaļu 0, vēlme kautkur doties vēl joprojām nomāc prātu...
Diena pagājusi, bet ieguvums nekāds! Nē tomēr viens ir esmu sācis rakstīt Cibā! :)
Šī ir jau otrā diena kad neesmu bijis ārpus mājas, tas ir tik nomācoši, zinot to, cik ārā šodien bija superīgs laiks..tā prasījās kaut kur vnk aizlaist..bet man jāmācās..vismaz centos to darīt, taču ik pa laikam iedomājos: "Nez, kas notiek ar manu "melno"braucamo?" [zinu tas ir labās rokās]!
un atkal man uzmācās sliktās domas, vai tik autiņam viss Ok, bet šīs domas maninetraucētu javien ne piektdienas telefona zvans, kur Einārs [tāds jautrais čalis] diezgan stipri mani sabiedēja sakot, ka visdrīzāk manas mašīnas pults signāls ir noskanēts, jo redz, durvis nevarēja kādu laiku aizslēgt, nēesot droši atstāt to Mola stāvvietā, paldies viņam par rūpēm...tas bija pareizi aizvest volvo uz citu vietu, taču fakts, ka kautkas tāds vispār notika, diezgan stipri iedragāja manu pārliecību par auto drošību!
Nepietiek, ka jau piektdien sēdēju nedaudz šokēts, taču arī šodien šīs domas man nelika mieru! Tā nu es turpināju sevi mocīt vistiešākajā veidā, vnk urbjoties datora ekrānā un cenšoties saprast kārtējo aprēķina piemēru, kamēr smadzenes vairāk domāja par to kas notiek ar auto!
Vairākas reizes (kādas 8 laikam) divu stundu laikā izgāju cauri ikdienas interneta lapām, tādejādi vēl vairāk novēršoties no mācībām. Iegāju skype, cerēju sagaidīt atbildi no mana personīgā šofera..taču nekā..un tā visa diena arī pagāja.. gala rezultātā nonāku pie secinājuma, ka mācībās esmu izdarījis "tik daudz" t.i. apaļu 0, vēlme kautkur doties vēl joprojām nomāc prātu...
Diena pagājusi, bet ieguvums nekāds! Nē tomēr viens ir esmu sācis rakstīt Cibā! :)