Halina's atzinjas

Vajag līdzbraucēju uz Vāciju (Frankfurt am Main)

Mon, 16 Mar 2015 10:15:46 GMT

Tētis grib spontāni sēsties mašīnā un braukt pie manis ciemos. Diemžēl ne morāli ne finansiāli viņam negribas vienam braukt.

Noderētu līdzbraucējs/-i jebkurā virzienā.

Izbraukšana +/- Sestdien 21.Martā

Atpakaļ +/- Sestdien 28.Martā (tā lai pirmdien var iet darbā)

Brauciens parasti ar nakšņošanu Polijā. Brauks līdz Gelnhausen (tas ir ne tik tālu no Frankfurtes, Aschaffenburg, Wuerzburg, Darmstadt, Fulda) .. nu kartē mākat paskatīties.

Drošivien pa ceļam var izlaist kaut kur ārā vai savākt.

Sākumā interesentus pieteikties pie manis, tad nodošu kontaktus tālāk.

Var uzrakstīt uz avotugimene pie gmail

Sapņi ...

Thu, 05 Feb 2015 14:09:47 GMT

Šodien gandrīz notika TAS >

Pie manām terases durvīm uzradās kaķis!!!

Es jau sen par to domāju, ka kādu dienu kāds kaķis ņaudēs pie manām durvīm un lūgs atļaut palikt pie manis forever.

Bet nu es apčamdīju to kaķi, bija kopts, ar kakla siksniņu un zvaniņu un drīzāk šķita garlaikots nevis pazudis un badā.

Pie augšstāva kaimiņienes noskaidroju, ka blakus esošajiem kaimiņiem kaķu nav, toties te daudz dažādu kaķu vazājās no citiem visiem kaimiņiem (viņai pašai bail no kaķiem un viņi neinteresē)

Tā nu mēs secinājām, ka tad kaķis atradīs atkal savas mājas. Kad atnācu atpakaļ lejā, kaķis jau vairs nebija.

... nu nekas. mēs jau laikam tāpat nedrīkstam turēt dzīvniekus šeit...un vēl tie sejā lekšanas riski.

Pilnmēness

Tue, 09 Dec 2014 19:04:27 GMT

Ai, pilnmēness šoreiz sit augstu vilni. Ar bērnu maz pacietības, viņam ar mani arī.

Ar vīru pakašķējos, bet par laimi pagaidām salabu atkal.

Viskaut kas izbesī.

Bet šodiena.. man šķiet izvelējos sev nepareizo ģimenes ārstu. (nu man tā šķita jau pēc pirmās reizes un ne tikai dēļ starpgadījuma).

Pirms kāda laika biju, gribēju nodot asinis, lai pačolē vai man kas netrūkst.Nu aizeju. Saku, ka man ir celiakija. Viņa "un tad jūs izvairaties no laktulozes"Es : ??!Nu vispār man ir arī laktozes nepanesamība, bet glutēns ir tas, ko es nedrīkstu ēst.Viņa: ā nu jā es pārteicos. Šodien Viņa. nu jums trūkst tikai drusku D vitamīns., ņemot vēra, ka jums ir tā slimība ar daudzajām caurejām.Vai jums tagad arī ir caureja?Es. ?!!?Nu nē, jo es taču ievēroju diētu un viss ir kārtībā. Tālāk īsa saruna par to, vai man būtu caureja, ja es neievērotu diētu. Nācās teikt, ka esmu diagnosticēta proaktīvi un varbūt arī nebūtu simptomi. Ar to saruna beidzās. Nezināju vienkārši vispār ko teikt. Es saprot, ka ne katrs dakteris zin un saprot to slimību, bet es sajutos reāli sūdīgi, ka man ir viņa jāmāca .Labi, ņemot vērā to, ka man tāpat viņa īpaši nepatīk, visticamāk es meklēšu citu ārstu sev. BET... varbūt man viņai uzrakstīt epastu par to slimību, jo, piemēram, izrādās, ka nejau caureja ir biežākais simptoms. Varbūt kādam tas izglābs dzīvi.

Par vingrošanām runājot, tur arī viss nomuģījās, manu pieteikumu itkā spams pazaudējis.
Piedāvaja variantu braukt uz citu pilsētu (20 min) sestdienā. Tas ir priekš bērna 2,5 atrakcijas. Un vīrs dabūs 1,5 h bērnu auklēt svešā pilsēta, uz ielas, mašīnā, uzgaidāmajā telpā.

Bet nu iespējams tas ir labāks variants kā tie vakari.

Tiesi tad, kad mēs ar vīru tikām skaidrība par to cik ilgi var atstāt bērnuci raudam!

The REAL Group

Fri, 28 Nov 2014 12:40:41 GMT

Jau atkal palaižu garām viņu koncertu.
Nav teikts, ka mēs būtu braukuši, bet tikuntā... būtu es laicīgi zinājusi!

Laikam man nebūs lemts viņus dzirdēt dzīvajā.

Gribu dot ēst.

Mon, 24 Nov 2014 09:45:43 GMT

Gribu dot bērnam ēst, tapēc, ka viņš manuprāt pats grib visu ko. Bet viņš nesēž. Iedevām burkānu. Ābolu (diemžēl parāk mīkstu) bet gribas vēl. Vīramāte izdomāja, lai dod to barinātāju (ala knupi, kur iebāž ēdienu un dod bērnam zelēt), bet cik es te palasīju grāmatu vispār par barošanu (bērna vadītu), bērnam obligāti jāsēž taisni. Sastrīdējāmies ar vīru,jo es vispār nemaz to barinātāju nekad neesmu gribējusi dot. Whatsoever.

Esmu depresijā. Nu ir tā, ka citi bērni sāk sēdēt un viņiem vēl nav zobu. Bet manam bērnam ir zobi, bet nesēž. Štrunts pa zobiem, gribu viņam dot ēst! Priecīgu dienu!

Loterijas

Mon, 20 Oct 2014 11:01:10 GMT

Patiesībā es vienreiz netīšām vinnēju DVD ar filmiņu RIO
tas tā, ja gadījumā es gribu kādreiz pateikt, ka nekad neko neesmu vinnējusi.

Gribu piedalīties loterijā, bet laikam tur nevar izvēlēties laimestu :(

Nekas.

Gurķīši

Mon, 04 Aug 2014 09:00:13 GMT

Manam vīram garšo, sālīti/skābēti gurķīši.

Un viņš laikam domā, ka šķīvis ir receptes sastāvdaļa (peld sulā kopā ar gurķiem).

Bet uz šķīvīša taču jāliek slogs virsū. Šķīvītis, kā redzams pats par sevi nav diez ko slodzīgs.

Un vēl, no dienas citātu sērijas, diemžēl avīzi jau izmetu.

Evanģēliskā draudze rīko viskija nogaršošanas pasākumu. Pasākums notiks bērnudārza teritorijā.

(saīsināts improvizēts tulkojums no vācu valodas)

Un tas nav aprīļa joks.

Meklēju internetā, tā izskatās vairākos ciemos normāla prakse...

sviesta cibas lasītājs

Wed, 02 Jul 2014 15:52:02 GMT

vistu_zaglis Man vajag arī sviesta cibas lasītāju priekš Android

Gaidīšanas svētki

Mon, 16 Jun 2014 15:17:07 GMT

kopā ar Simon & Garfunkel.

un ģimenes tiešo atbalstu :)

Gribas kaut ko gaļīgu apēst, bet īsti nekā nav, un nevaru izdomāt ko varētu man no veikala atvest... cepeti no saldētavas jau nu vairs neizvilkt, negribas arī.

Cepšu kartupelīšus cepeškrāsnī un varbūt kādu gurķīgu salātu sataisīšu, lai vīram arī kāds prieciņš tiek.

miegs

Fri, 06 Jun 2014 06:42:50 GMT

saprotu, ka ja nāk miegs, tad vajag gulēt.

Bet man vajag aizbraukt arī uz pilsētas tirgu, lai nopirktu kādu zemeni, ķirsi, varbūt burkānu.
Un vēl mēs gribam sveikt draugus ar laulības noslēgšanu un kādu puķi un kartiņu vajadzētu iegādāt.
Un to vajag darīt tieši tagad.

Tādēļ miegs tiks atlikts līdz vēlākai pēcpusdienai.
Jo, kad atbraukšu atpakaļ būs jāēd un ar pilnu kuņģi nedrīkstu iet gulēt.

Uz noguruma rēķina noslinkoju un neiegāju dušā, neizmazgāju matus. Nekas, tirgū pārdevējiem būs vienalga.
Varbūt tad pēcpusdienā... lai vakarā var piesmirdināt tīros matus ar ceptas gaļas aromātu.

Pēdējās nedēļas...
Pirksim saldētavu, jo vīratēvs sasūtījis tikdaudz gaļu un maizi, ka jāliek saldēties (jo vīrs taupa).
Un man vajag sacept sev kilogramiem maizi, lai kādu pirmo mēnesi ir ko ēst.
Un ja M. atbrauks, lai arī viņai ir ko ēst un ko paņemt atpakaļceļā.

Varbūt tad arī kādam gatavam saldētam produktam arī atradīsies vieta... par ko jau sen sapņoju. Pasūtīt un visu atved un vairs nav par ko uztraukties.

Vēl ir daudz organizatorisku darbu, bet iet arvien lēnāk un lēnāk. Nekas. Viss notiek uz labu!

Un atkal veca mūzika

Fri, 09 May 2014 15:25:03 GMT

Un atkal par mūziku.
Atcerējos vēl vienu.

Grupu centos kādu 1h atcerēties, lai cerētu atrast vispār to dziesmu. Es pat īsti to dziesmu vairs neatcerējos, tikai kaut kādas sajūtas par to.

Nu lūk - izdevās: "myslovitz - sound of solitude" (nesaprotu kā man izdevās tādu burtu savienojumu atcerēties)
šitā "acidland" laikam bija tā populārākā.

Youtubē man neļauj to skatīties.
Labi, ka ir spotify.

Skudriņas

Fri, 09 May 2014 09:02:09 GMT

Pavisam netīšām atcerējos vienu grupu - Live es pat īsi neticēju, ka es pareiz atceros.

Un jā, tās (vismaz) dažas dziesmas man iet caur kauliem. Jo viņa klipi un arī pašas dziesmas liek izjust to ar savām iekšām

Live - Dolphin' s cry

Live - Run to the water

Depresija

Tue, 15 Apr 2014 12:03:14 GMT

Nevaru izvēlēties ratus.
Nav tāds veikals, kur visi rati būtu lietoti un var apskatīties. Bet braukāt 100-200 km rādiusā pie vieniem un tad citiem cilvēkiem skatīties uz ratiem, arī nav īsti forši, dārgi un ja nepatīk tad atkal jābrauc citur.

Nu lūk. Vakar bijām veikalā pamēģināt ratus. Vieniem tur pievilcīga atlaide, liela daļa fīčas, kas man patīk. Daļa fīču arī nav, bet tas itkā nebūtu traki.
2x gandrīz jau pasūtīju.. un tomēr nē.
Skatījāmies vēl uz citiem, vīram tie labāk patika.. man tā kā īsti nē.

Un tagad veicu aptauju ar māsu un vīru, lai novērtē dažu variantu parametrus, kas kuram šķiet svarīgāks un tad paskatīšos.
Vienus vēl vajadzētu kādā viekalā atrast un pamēģināt, lai ir skaidrāks priekšstats.

Nu grūti :)

postēts no

Fri, 28 Feb 2014 15:13:04 GMT

vistu_zaglis androīda aplikācijas.

Smieklu lēkmes

Fri, 21 Feb 2014 16:05:58 GMT

Pēdējo 3 dienu laikā 2as smieklu lēkmes.
Tad jau laikam ar mani viss būs labi :)

(jūtu, ka sen neesmu tā smējusies).

Pacietība

Tue, 11 Feb 2014 15:15:43 GMT

Un vispār, pacietība man šķiet ir diezgan pazudusi. Vismaz darbā.
Sevišķi uz Azubi (Latviski būtu jāizrunā "acubi", izglītojamais). Puika, kruš tikko no pamatskolas vai vidusskolas iet profenē pa IT tēmu un 3 gadus pie mums strādā dienās, kad viņam nav skola (aptuveni 2 ned strādā, 2 ned mācās).

Lūk un kā es priecājos un gaidīju, ka būs kāds, kuru mācīt, dresēt utml.
Bet 1) viņš izrādījās lielāks idiots un nemotivētāks nekā es gaidīju
2) es paliku stāvoklī.

Un tagad es viņam atbildu ar "jā" un "nē" vai pasaku ka to var atrast rokasgrāmatā vai kaut kur citur.
Un neauklējos. Kaut gan dažreiz varbūt tomēr vajadzētu savākties un pievērst viņam mazliet vairāk uzmanības.

Bet lai to dara pārējie. Ja viņš pat vienu ticketu dienā nevar savākt, tad man pietrūkst...
Un sēž un gatavs rakstīt klientam epastu ar jautājumiem un vārdiem, kurus viņš pats nesaprot.
Un pēc tam man prasa .. "starp citu, a kas ir tas, a kur to var iestatīt?" Dooh.
Vispirms ir jāsaprot un tad jāraksta!

Kad es sāku strādāt, tā gan nebija!
Atceros senos laikos Zigis visu laiku spieda uz analīzes procesu, iziet visu analīzes taciņu un tad nākt pie viņa prasīt padomu. Un pati zinu, ka ne vienmēr visas iespējas biju pārbaudījusi.
Tagad jā, tagad es pati spiežu uz to, ka smadzenes jākustina.
Bet visi jau nav tik apdāvināti kā es!

Ēšana

Tue, 11 Feb 2014 13:18:46 GMT

Kļūst grūti nepārēsties no augļiem.
Un man garšo ananāsi (?!?!?!?!?).
Apelsīni arī, bet tas nav nekas īpašs.

Principā varbūt taisnība ir tiem, kas saka, ka kunģī mazāk vietas.

Un tā jūtos, ka pārsprāgšu.

Mātesvaloda tēvzemē

Thu, 09 Jan 2014 13:26:36 GMT

Bijām ar vīru pastaigā.
Nācām atpakaļ, kad vēl nepazīstama kaimiņiene netīšām krustoja ceļu.

Jau morāli gatavojos komunikācijai, bet to nu gan es negaidīju.
Skaidrā mātes valodā sieviete jautā:
"Вы здесь живете?"
t.i. jūs šeit dzīvojat?

Nu kā Tu cilvēks vācijas vidū pēkšķi automātiski tiec uzrunāts krieviski?

Un iepriekšējā vakarā mēs ar brāli par šo problēmu Latvijā runājām, ka puķu tantiņas un citi pārdevēji kā pirmo izvēlas krievu valodu utml, bet šeit es to negaidīju. Te tev nu bija. Nebija tālu jāmeklē.

Mēs ar vīru pieņēmām, ka viņai bija attaisnojošs iemesls, kāds būs pateicis, ka mēs no Latvijas un izdomājusi, ka mēs runājam krieviski (pati dzimusi Rīgā).

Bet reāli neviens kaimiņš ar mums vēl tiešā veidā krieviski nebija runājis. Vieni kaimiņi ar mani pamēģināja un secināja, ka es mocos (toreiz laikam nevienu vārdu neizlocīju no lūpām) un uzreiz pārgāja uz vietējo valodu.

Principā, mēs dzīvojam krievu rajonā (ja es to būtu zinājusi, nebūtu tur gājusi dzīvot (varbūt)). Tagad man nav vairs jābaidās, ka mans bērns pārvācosies. Pieņemsim, ka tas ir jauks bonuss un viņš varēs iemācīties krievu valodu. Es varbūt arī, ja gribēšu.

Sagaidīju

Thu, 02 Jan 2014 16:08:22 GMT

Nu sanāca tomēr tikai puspiecos no rīta tikt gulēt.
Nosvinējām, sagaidījām. Vīrs beidzot arī klasisko Jaungada "vieglu garu" ir redzējis. Bija vērts.
Skatījos nu jau ar citām jūtām. Tāpat pusi biju jau aizmirusi, bet tā filma vairs nešķiet tik romantiska kā agrāk.
Varbūt arī tapēc, ka zinu, ka tajā filmā "pēc divdesmit gadiem" ... tiem, kas nav redzējuši neteikšu.

Lējām laimes. Vīram izlējās 5 vai 6 mazas laimītes man viena, kas izskatās pēc pūkainas cepurītes. Tur lielai daļai rezultāts bija pūkains (Tāda bij' tā 'alva').

Vilkām bluķi un pēc tam dzedzinājām.

Dziedājām himlu LV Jauno Gadu sagaidot.
Skatījāmies uz pilsētu no augšas vietējo Jauno Gadu sagaidot. Tas gan bija labs.

Te jāpiezīmē, ka šeit nemēdz būt tāds centrālais "pilsētas salūts" un katrs šauj ko un cik nu var atļauties.
Līdz ar to tieši no augšas un attāluma skats bija vērtīgāks, nekā lavierēt starp sprāgstošām raķetēm pagalmos.

Mūsu ciemā kaimiņi katrs pēc tam no rīta cūkukūti aiz sevis savāca (nu lielākā daļa kaimiņu).

Lai laimīgs Jaunais Gads!

jaunais gads

Mon, 30 Dec 2013 11:05:52 GMT

Lasu grāmatu par veselīgu miegu bērniem. Un zinu, ka man pašai ir gulēšanas problēmas. Bet ne par to ir stāsts.

Visādi ne-ritmi mēdz nojaukt miega ritmu. Arī jaunā gada gadīšana.
Tā kā jebkurā gadījumā esmu biežāk un ātrāk nogurusi, atsāku domāt, kāda jēga vispār no tās jaunā gada gaidīšanas.
Par saulgriežiem saprotu. Kaut vai vēl, pieņemsim, ķīniešu Jaunajā Gadā arī ir kaut kāda jēga (jo pēc mēness ritma to aprēķina). Nu tātad ir kaut kāda enerģiju maiņa tajos punktos un pieņemsim, ka to ir vērts piedzīvot nomodā. (Arī dzimšanas dienu).

Bet parasto gadu miju, kur nomainās tikai cipari? Es vairs neredzu jēgu palikt augšā līdz pusnaktij.
Šobrīd vienīgais, kādēļ es vēl to gribētu darīt ir apskatīties salūtu. Bet salūtus es arī savā dzīvē jau esmu redzējusi un redzēšu.

Parunāšu ar vīru par šo jautājumu. Varbūt būsim pensionāri un iesim agri gulēt.
Viņam nav iebildumi iet agrāk gulēt, jo viņš tikuntā arī agrāk ceļas.

Bet kapēc mēs izdomājām, ka jābrauc ciemos?!

P.S. Un man ir sagatavota dāvana mums jaunajam gadam. Un es jau zinu, ka viņš novērtēs to dāvanu. Netīšām kārtojot māju izpļāpājās kā trūkst.(Dāvanu gan es sarūpēju pirms tam).

Telekoms

Mon, 23 Dec 2013 11:42:36 GMT

*tautas valodā pankūka*
Iesmērēja manam vīram JAUNU Sim-karti ar jaunu numuru par attiecīgu cenu.
Stulbums.
Viņam vajadzēja vnk mikro-sim dabūt no Telekoma un pārslēgt tarifu, lai ir internets.
Un viņam tā rezultātā nevis anulēja veco kartiņu, un iedeva mikro uz to pašu nr.
Bet iedeva jaunu nr ar jaunu simkarti un par attiecīgu cenu (un vecā palika uz rokas).

DOOH.

Varbūt nevjadzēja viņam "laukos" iet uz to būdiņu bet tomēr stāvēt stresainās ziemassvētku rindās lielpilsētas centrā pie profesionāļiem.

Uff.. nezinu vai var atdot to atpakaļ un pateikt ka ir pārpratums un mēģināt vēlreiz skaidrot. Bet tas arī nav manā varā, viss viņam pašam jāizdomā un jāizsecina.

Būtu labi, ka izdotos. Bet ja nu ne, tad ne. Cerams, ka vismaz tarifu pareizo iedeva.

Kaut kas jāuzraksta?

Tue, 17 Dec 2013 13:58:26 GMT

Korporatīvais pasākums šogad bija cauraudzis, jeb daļēji izdevies.
Nevaru vēl izdomāt vai apmierinātāka biju pagājušogad vai šogad.
Pieņemšu, ka tomēr pagāšgad.

Bet. Uz vienu mirkli tomēr sajutos piederīga uzņēmumam. Jo daļa darbinieku bija sagatavojuši jauku, personalizētu dziesmu par uzņēmumu. Un paķēra jau tas, ka kolēģi vispār dzied (vai repo) un tieši tie kolēģi un protams teksts.
Jā, tas bija forši un tad piestāvēja arī zilā aproce un uzņēmums rocks!

Bet ēdiens priekš manis bija apbēdinājums. Par laimi es ātri aizmirstu un neesmu gājusi meklēt kašķi.
Pavārs, kurš esot teisi "mēs visu pricipā taisam bez glutēna" bija kartupeļu knōdeļos viducī salics maizes kubiciņu.
Un es nenoticēju, ka tā ir bezglutēna maize.
Izrādījās "rozā cepta pīles krūtiņa" nozīmēja nevis rozīgas garšvielas, kā es savā blondajā galvā biju izsapņojusi (un es te nerunāju par bārbijrozā), bet gan to, ka tā gaļa nav izcepta.
Un tā kā es ēdu tikai gaļu un kāpostus (kuri bija sataisīti protams ar vīnu)... nepārēdos.
Pirms tam starter-zupiņa gan bija ideāla. Nezināju ka ķirjusēklu eļļa ir tik garšīga.
Bet nu jā.. vai caureja man nākošajā vakarā bija dēļ "bezglutēna" zupas?

Saldajā.. es jau biju zaudējusi apetīti un drosmi. Bet tomēr skābā ābola maliņas ar paštaisīto saldējumu apēdu. Bija garšīgi. Pildījumu (kas vārda tiešākajā nozīmē izskatījās pēc kakas) neēdu, jo neizraisīja uzticību par izmantotajā sastāvdaļām. Arī vaniļas mērcīte nobiedēja.

Pārmaiņas pēc šogad bija dejas. Un mēs ar vīru saņēmāmies iziet uz deju grīdas mazliet pamīcīties kopā ar citiem bariņā. Labi, ka tā. Kolēģis viens vēl norādīja, ka es vienmēr esmu uz deju grīdas, t.i. tituls tika saglabāts.

Uz deju grīdas bija vismas divas manāmas grūtnieces un es.

Kleitu uzstiepu sev mugurā. Pati es priecīga, bet kopumā jutu ka dikti par mazu kleita krūtīs. Dibenā vēl bija ok.
Jociņš, kas man vēl nebija nekad atgadījies - nebiju aiztaisījusi sānā rāvējslēdzi (priekšā arī viens, to aiztaisīju).
Un neviens nepamanīja (cerams), līdz es pati tualetē pamanīju un visu laboju.
Man bija arī sarkans apakškrekls un lakats uz pleciem, laikam nebija tik viegli to pamanīt.

Jāiemācās laikam sagriezt to tekstu tā, lai nepiespamoju freindlisti. Citreiz.

yyyy rocks!

Thu, 12 Dec 2013 14:54:33 GMT

Ir dīvaini strādāt uzņēmumā, kur katru vadības lēmumu uzreiz uzņem ar skepsi, neapmierinātību, pat izsmiešanu un klusu protestēšanu.

Bet es saprotu darbiniekus.
Un jo vadība vairāk cenšas "izveidot uzņēmuma kultūru" "kopības sajūtu" jo vairāk kurn darbinieki (protams aiz muguras).

Nu piemēram, 2x nedēļā ir brokastis (ko kāds brīvprātīgais darbinieks par uzņēmuma naudu sagādā), parasti maizītes, desa, siers. Un kādreis arī kaut kas personalizētāks.
Bet tad nāk īpašnieks un sāk dzīt visus sēdošos ēst (nu sajūta tāda riebīga, itkā ar pātagu un ka tas būtu dzīvības un nāves jautājums). Un ja tas nav brīvprātīgi, tad protams, nevienam tas nepatīk.

Jaunākais izgājiens. Uz Ziemassvētku pasākumu, kur protams visiem smuki jāģērbjās (uzvalki, kokteiļkleitas) izdalīja tumši zilas silikona aproces. Tā teikt, ieejas kontrolēsanai.
Super. Pie manas sarkanās kleitas un pērļu aproces tas ļoti ļoti piestāvēs. Kas var būt labāks par to.

Nu principā ballītes moto un silikona aproce vairāk izklausās pēc nodilušām džinsenēm un rūtaina krekla
(yyyy rocks!, kur yyyy jāaizstāj ar uzņ. nosaukumu) Ielūguma bilde arī izksatījās, ka visi priecīgi ar silikona aprocēm, paceltām rokām tusē ap eglītim, nevis glīti sēž restorānā ar sakrustotām kājām un ēd dārgu ēdienu.

Mans tiešais priekšnieks pateica, ka varot iztikt bez tāda pasākuma un iešot ēst citur, ja bez aproces ēst nedos.

Un vēl.

Izdomāja vākt naudu dāvanām valdes locekļiem. Par ko, tas protams nav skaidrs. Liela daļa darbinieku teicās neziedot. Nesen viena kolēģe vēl pastāstīja konkrētu gadījumu, kādēļ viņa negrasās ziedot to naudu. Priekšnieks arī vairākas dienas pukojās, ka neko negrasoties dot. Es neiedevu naudu. Bet nezinu vai piemēram priekšnieks beigās tomēr to izdarīja... tā teikt skaļi pukojas bet patiesībā to izdara.

Bet kāda jēga iekasēt no neapmierinātiem darbiniekiem naudu par dāvanām priekšniecībai, ja viņi ar to ir vēl neapmierinātāki?

Atceros tikai vienu gadījumu savā iepriekšējā darba dzīvē tika pasniegta dāvana vadībai. Un toreiz nekādu naudu no darbinieku makiem neiekasēja. Un toreiz tā dāvana tiešām šķita nopelnīta.

Bīstamības un tragēdijas

Fri, 22 Nov 2013 10:27:45 GMT

Sākšu laikam no tā traģiskākā gala.

Es negribētu strādāt tādā darbavietā, kus trauksmes signālus (kaut arī viltus trauksmes) tiek ignorētas.

Man ir paveicies strādāt kopā ar diviem brīprātīgajiem ugunsdzēsējiem.

Es vienmēr esmu uztvērusis trauksmes signālus nopietni, jo arī, ja nav "acīmredzamas ugunsgrēka pazīmes" ir jārūpējas par savu un citu drošību.
Darbā vienreiz iedarbojās trauksme. Daudzi negribēja iet ārā. Un kolēģim (brīprātīgajam ugunsdzēsējam un atbildīgajam par drošību) nācās taisnoties ugunsdzēsējiem, kādēļ visi nav izvesti no biroja.
Jo, tas apdraud ne tikai darbinieku dzīvību bet arī glābējus, jo viņiem tad ir jāiet iekšā meklēt tur palikušie cilvēki.
Pēc tam abi kolēģi izsūtīja brīnišķīgu e-pastu par to, kādēļ trauksmes signāli jāievēro un jāpamet telpas pēc iespējas ātrāk.

Vienmēr uztveriet nopietni trauksmes. Labāk lai tā ir bijusi viltus trauksme un esat drošībā, nekā otrādi.

Man būtu reāli žēl nomirt tikai tapēc, ka darbadevējs ar savām acīm to ugunsgrēku neredz.

Mums te birojs ir 5os stāvos. Neticu ka darbadevējs redz visos līmeņos vienlaicīgi.

+++
Bet vakar īpašnieka sieva pavēlēja izraut visusus wireless rūterus un likvidēt visus DECT telefonus (ar pārnēsājamām klausulēm). Jo kaut kur dabūjusi drusku nepamatotu informāciju par to CIK kaitīgs ir Wireless. Ka tur starojums 10 Herci un esot pat pierādīts ka ir slimības tieši saistītas ar wireless lietošanu utml.

Protams, ka es uzreiz nodomāju, ka nav neviena atsauce uz medicīniskām studijām vai kaut ko citu, kas to pierādītu.
Kolēģi pārbaudīja, ka ierīces starojumi mērāmi megahercos un gigaherzos (kas nozīmē, ka rakstā minētā infomācija neatbilst patiesībai).
Kā arī nez kāpēc tie radio torņi, kas tepat 20-50 m attālumā no mūsu biroja un visas tās antenas uz jumta (mēs esam pēdējā stāvā) "nemaz nestaro" ar lielāku intensitāti... drošivien pie mūsu biroja sienas atstarojas uzreiz atpakaļ.

Es nesaku, ka kaitīgs starojums neeksistē, bet uzskatu, ka informācija ir jāpārbauda un jāpārdomā vai rīcība tiešām ir jēdzīga un kaut ko ietekmēs/mainīs.

Bet klientiem, kad ĻOTI vajadzēs W-LAN Supports izsniegs rūterīti uz to mirkli.

Un īpašnieka ģimene iegādājusies vienīgo TabletPC, kurš prot strādāt ar LAN-Kabeli.

+++

Bet arī vācijā notiek brīnumi, labi ka tai dienā tam nebija lemts kļūt par traģēdiju.

Mums birojs ir dzelzceļa stacijā. Kādā brīdī, pieņemsim, 15:45 kolēģis saka, ka ārā tante(policiste?) teica, mums esot jāpamet birojs. Skatamies ārā pa logu, ielas otrā pusē ir novilktas drošības lentes, sapulcējušies cilvēki un skatās uz mūsu biroju. Biroja priekšā stāv ugunsdzēsēji, laukums pie durvīm tukšs.
Paskatamies otrā pusē neviens vilciens nav, un arī cilvēku nav. Viss evakuēts.
Bet mēs?

Atbildīgais kolēģis gāja lejā un mēģināja noskaidrot kas notiek. Nāca divējāda informācija - vai nu jāiet visiem ārā, vai nu lai neiet neviens ārā. Beigās tomēr notināmies.
Nu aptuveni 15:55 bijām ārā.
16:00 laida visus atpakaļ.

Un tagad atklāsme, kas bija noticis:
aptuveni 15:05 bija saņemts zvans policijā, ka stacijā esot bumba un tā sprāgšot pēc 15 minūtēm. Liela daļa biroju bija evakuēti, kā jau teicu sliedes, vilcieni, cilvēki no uzgaidāmām telpām,veikaliem. Tikai mēs ne.
Un nebija nekādi trauksmes signāli vai centrāli paziņojumi.
Nebūtu mēs uzprasījušies, būtu palikuši birojā.
Bet ja bumba būtu tiešām sprāgusi?!?

Āvu āvu baltas kājas

Tue, 19 Nov 2013 09:43:59 GMT

No bērnības vienmēr dziedāju tā:

oša laiva smaga laiva

ziedu laiva viegla laiva (pūš maliņā)

liepu laiva ir laba laiva

Un nesaprotu no kurienes tagad redzamajos tekstos radies, ka liepu laiva ir viegla un to pūš malā (neloģiski) bet ziedu laiva redz' tā nav viegla un to nepūš malā.

Bet varbūt es jau bērnībā biju gudra un loģiska un izlaboju to dziesmu savā galvā un dziedāju pareizi.