| par šķirteņiem kam ir bērni |
Dec. 5th, 2025|04:06 pm |
Ja man jāatceras pirmā reize, kad emocionāli sapratu, ka man šis būs par daudz, bet noignorēju:
Mēs tikāmies jau vairāk kā 8 mēnešus, ja nemaldos. Bieži viņš palika pie manis, plānojām dzīvošanu kopā, bija nopietnas attiecības.
Sanāca runāšana par braucieniem un ceļošanu, jo viņi bieži brauca ar bērniem uz Igauniju vai Lietuvu, un saprotu, ka vēlējās to darīt arī turpmāk kopā.
Kad iebildu, ka tas nav ok, jo jūs vairs neesat viena ģimene, viņai ir jauns draugs, un tev jaunas attiecības, kāpēc jums tas būtu jāturpina darīt kopā? Tad
Es dzirdēju tādu frāzi, kā "es viņu pazīstu vairāk nekā 10 gadus, protams viņa ir mans draugs, un tuvākais cilvēks, es nevaru tā uzreiz nocirst visu, tāpēc vai tev būtu ok, ka mēs vēl barucam kopā braucienos ar bērniem."
Jau tad jutu, ka ķermeniski norobežojos no viņa, un ļoti gribu sev jautāt kāpēc man šāds modelis būtu vajadzīgs, un būtu jāakceptē?
Nav tā, ka būtu daudz pamācību kā deitot šķirteņus, kā veidot attiecības ar viņu bagāžu, tāpēc es kā cilvēks kurš netic savām sajūtām vnk biju dusmīga, un noriju to visu.
Bīstami ir šķirteņi kuriem ir sliktas attiecības ar bijušo ģimeni, bet bīstami ir arī tie, kam ir labas attiecības, un nav pietiekamu robežu. |
|