| sirds meditācija un skumjas |
Dec. 4th, 2025|05:15 pm |
Savādi atsākt šeit rakstīt, kad nekā vairs nav no tā, kas bijis rakstīts gandrīz 10 gadu garumā. Uzrakstīju aprakstu par sevi, un no prāta pazuda viss ko gribēju teikt.
Šodienas atklājums par meditāciju.
Kad dzīvē viss duadz maz ok, tad meditēt ir samērā viegli. Tad kad ir smagi ap sirdi, apsēžoties un mēģinot sakoncentrēties nekas nesanāk, un gribas tikai raudāt. Klusums, pauze, un emocijas vnk sprāgst ārā. Līdz šim kaut kā jutos, ka tā ir mana vaina, ka nespēju saņemties, un neesmu pelnījusi to, ko meditēšana var man sniegt, un ir vnk jāgaida, kad atkal spēšu atsākt.
Šorīt pajautāju AI lai viņš man pastāsta ko skolotājs Šri Činmojs ir teicis par to kā lai meditē skumjā brīdī.
Sapratu, ka spiest sevi koncentrēt uzmanību uz labajām izjūtām sirdī ir sevis mocīšana, un tas nav pareizi.
Brīžos, kad skumjas ir pārņemošas var vnk pacensties ieelpot mieru un tiekties piepildīt savu garīgo sirdi ar gaismu, kas nāk no sveces. Vienmēr paturot prātā, kaut arī sirds ir pilna skumju, dvēselē un vis apkārt ir ļoti daudz gaismas un prieka, tikai jāaicina to ienākt sirdī. Lai kaut maziņš gaismas stariņš tur iespīd ar ieelpu, kamēr es izelpoju savu smagumu un skumjas. Ļoti saudzīgi, viegli, neko neuzspiežot sev.
-
Sri Chinmoy often said that trying to suppress sadness only makes it stronger.
Instead he advised offering it to the heart:
"When sadness comes, do not try to throw it out.
Bring it in your heart. The heart has the capacity to transform sadness into joy."
For him, the heart is where the souls light is most accessible.
-
(piebildīšu, ka runa ir par garīgo sirdi nevis fizisko) |
|