| galvenais taču ir otram palīdzēt! |
May. 8th, 2026|04:04 pm |
Pienākuši tādi laikai, ka man ir bail būt Tinderos. Redzot to, kādi ir vīrieši un kas viņiem galvā darās man paliek bail, un gribas lūgt visumam mani pasargāt no tādiem, kuri ir garīgi nelīdzsvaroti, bet to labi slēpj. Bet ne par to...
Aizdomājos par savu mammīti, viņai jau pāri 70, bet ja viņas laikos būtu tāds Tinderis, cik gan daudz būtu neadekvātu cilvēku kuriem viņa no sirds gribētu palīdzēt un rūpēties...
Diemžēl paskatoties uz viņas attiecībām ar manu tēvu un patēvu mana mamma ir derējusi tikai par kājslauķi un bērnu dzemdētāju. Tādu bērnu, kuri saviem tēviem vispār nav vajadzīgi. Piedzima, viņi papriecājās, un kad sākās atbildība, tad prom bija, un tikai piebraukāja pie mums paēst, pēc tīras veļas, nomazgāties utt. Un tā mūžīgā lūgšanās lai kaut ko palīdz, lai pilda apsolīto, lai vispār atbrauc, kad bija sarunāts... Taču mana mamma vienmēr teica - cilvēkiem vajag palīdzēt, un tas bija viņas attiecību ar vīriešiem galvenais vadmotīvs!!!
Tāpēc, lai kā es censtos turēties pie savām vērtībām, un neļautu sev darīt pāri man vienalga sanāk izdarīt par daudz. Tagad atskatos uz pēdējo. Es taču viņam sava dzīvokļa atslēgas uztaisīju, pieņēmu viņu dzīvot pie sevis, kur viss ir gatavs un nekas īpaši nav jādara (pēc viņa teiktā), un saucām mēs to par "mūsu dzīvokli", pirku viņam drēbes, un visu ko garšīgu, jo viņam garšoja visādi sneki. Tādā veidā es nozagu vīrietim iespēju būt vīrietim, es viņu burtiski apzagu ar savām pārspīlētajām rūpēm. Un droši vien darīju to tāpēc, lai man nebūtu jāredz viņa trūkumi. Es viņu saģērbu, nosēdināju uz dīvāna un priecājos kā par lellīti. Un tajā brīdī, kad strīdu diskusijā lellīte man pajautāja - "bet kāds tad ir tavs pienesums šīm attiecībām?" Es sapratu, ka ir auzas, jo man nācās pateikt - paskaties apkārt, šajā dzīvoklī viss ir mans, tu ēd no maniem traukiem, un guli manā gultiņā, sēdi manā dīvānā un skaties manu televizoru. Bet es taču gribēju tikai palīdzēt, būt laba, būt jauka un vērtīga, un noderīga. Un tā izrādās ir liela kļūda, bet to visu darot es par to pat neiedomājos. Es to jutu, bet nedomāju ka būs tādas auzas.
Kaut kāds vidus ceļš noteikti eksistē.
Labi, ka man nav bērnu. |
|