C'est la vie

Vispār vakardienas pasākums, kurā piedalījos bija ok, varēja būt labāks, var teikt pusē daži devāmies prom, jo sapratām, ka tur nebūs ko darīt.. pa nakti paliku pie viena laba klasesbiedra, pirms gulētiešanas labi parunājām, tad jau devāmies gulēt, vispār nenožēloju, ka ātrāk aizgāju no tā pasākuma, pēc tam bija labi, tikai šad tad aizdomājos par šo to, njaa, par to, kas mman būtu jādara, nevaru izlemt.

nu jau pagājis jau laiciņš kopš pārados mājās, tagad manī mājo dalītas jūtas, itkā ir labi, bet tai pašā laikā, liekās, ka ir tik skumji, gribās ar kādu vēl parunāt, vel jovairāk, ka mājās esmu viens.