Nu tā...

Vakar aizgāju pie acu ārsta, pilināt Andorfīnu, vai kā tur tos pilienus sauc, pēc kuriem acu zīlītes ir tik lielas, kā mazam bērnam ieraugot disnejlendas vārtus, zinot, ka tulīt braukās pa visiem karuseļiem kopā ar Mikij peli :D

Tā kā dzīvoju tur pat blakus, tad pēc pilieniem varēju pusstundu pasēdēt mājās (kamēr iedarbojas - paiet laiciņš). Piesēdos pie kompja, bik šo un to padarīju un kur gadījies, kur ne, vairs tekstu salasīt nevarēju. Izjūtas bija burvīgas :) nezinu kādēļ, bet man dikti patika. Par laimi blakus bija kāds, kas priekšā varēja lasīt. Čatot bija īpaši smieklīgi.
Kad prasīju kas man čatā uzrakstīts - man nolasīja manis rakstīto tekstu XD

jautri...

Bet nu tas ātri pārgāja, kādās 2-4 stundās. Šodien gan acu zīlītes ir milzīgas un tiklīdz es redzu spilgtāku gaismu, nākas sažmiegt acis ciet, bet ir okej.

Long story - short... man būs lasāmās brilles, lai nepiepūlētu acis. Būšu ačkariks.