Es nelūdzu jūs, lai pasaulē nāktu Kā vilks, kam asinis acīs spīd, Lai katru nakti no jauna sāktu Dzīt pēdas, upuru ēnas kad slīd
Man sveši ir vārdi, ja sāk sāpēt Kādam, kas naktī nepratis slēpties Alkas pēc asinīm es nemāku slāpēt Un nevainības ādā sevi es ģērbt
Es pakļaujos likumam, lai barā būtu Kā vilks, es upuri tālumā jūtu Cīnos ar brāļiem, lai barvedis kļūtu Un mēnesgaismai savu gaudienu sūtu
Man zudusi mīla, ja gribas plēst Mežā svešajam nākas dzīvību dzēst Brīnumi nenotiek, pat ja nevēlos ēst Kā vilks esmu dzimis, to nepārvērst
|