guntrinna

Sun, 15 Jun 2008 20:47:55 GMT

Reizēm paliek daudz kā nepateikta. Tas jau palicis kā tāds nelāgs ieradums, no kura vairs nevar atbrīvoties. Nekas cits tādā gadījumā tad neatliek kā klusēt. Tas jauki, ka esmu diezgan optimistiski noskaņota. Savādāk jau daudz ko nevarētu izturēt. Manī ir atgriezies salīdzinoši liels daudzums enerģijas, kuru pat brīžiem nezinu, kur lai nogrūž. Tomēr pārsvarā jau pietiek darbošanās. Par cik sen neko neesmu piefiskējusi, nu jau 2 mēneši būs kopš darāms ierēdņa atbildīgais darbs un visi apmierināti. Citādā ziņā visnotaļ daudz iespēju, es teiktu :)

Sun, 11 May 2008 21:15:47 GMT

Kārtējo reizi, lai sevi mierinātu pirms negulētas nakts, nākas sev ieskaidrot, ka vēl tikai nedaudz un pats grūtākais būs aiz muguras, un pēc tam jau varēs paciest visu. Cik ilgi sevi var mānīt, jo paliek tikai grūtāk.

Sat, 10 May 2008 19:30:05 GMT

Nu ko lai saka.. Jaunā dzīve ir izrādījusies pavisam atšķirīgāka kā iepriekšējā. Arī labi! Pavisam drīz es saņemšos un tad beidzot ir jāsāk dzīvot tā pa īstam, ja. Šobrīd man te pamatīgi cieš izklaides sfēra. Apsolos laboties! Man vajag visu, ja! :D Vēl nedaudz un mani uz 3 mēnešiem nemocīs mg.iur, tad jau pa brīvdienām varēs padzīvot pa prātam. Tikai jāatceras, ka tagad nedrīkst nopulgot savu tēlu :)

Sat, 03 May 2008 13:20:03 GMT

Tagad es saprotu, ko nozīmē īsta aizņemtība. Smīnu izraisītu jebkādas citas personas gaušanās par to, ka nav laika, nogurums. Pati jau arī kādreiz laikam tā mēdzu izteikties. Un nav nozīmes tam, vai tagad ir tā saucamās brīvdienas, vai arī darbadiena. Tāpat gandrīz viss ir viens vienīgs darbs līdz slapjai mugurai. Pasūdzējos, vot.

Tue, 22 Apr 2008 20:29:07 GMT

Live fast apzīmējums noteikti piedienētos manai dzīvei. Uz kurieni gan es tā steidzos? Visu dzīvi. To laikam varēs redzēt tikai pēc kāda laika.

Tue, 08 Apr 2008 10:02:55 GMT

Atkal melnā?

Mon, 24 Mar 2008 18:57:37 GMT

Šķiet, ka nekad agrāk nav bijuši tik daudz svētki. Tik vispārēji atzīmējami, katru nedēļu. Bet, kas tad man tagad nekait. Tagad par to vienalga un patiesi ir forši nosēdēt mājās. Kādreiz bija pa galvu pa kaklu jāskrien.
Pat daba man klausa. Es nebiju gatava pavasarim un pavasaris arī nav. Pagaidām.

Wed, 19 Mar 2008 00:00:02 GMT

Atkal neguļas.. Izkonstatēju, ka katastrofāli pietrūkst laika. Pat tagad. Drēbes krājas kaudzē, papīri tāpat. Neatliek laika novākt. Es te plānoju, ka lai izdarītu minimumu (strādāt+mācīties), man vajag 12 stundas diennaktī. Un tas tiešām ir iztikas minimums. Negribas izteikties par pārējo, kas laiku prasa atliektiem galiem. Tad nav brīnums, ka tā saucamās brīvdienas paiet tā, ka nevar attapties. Kaut kā baigi nežēlīgi liekas :( Nu stulbās mūsdienas!

Sat, 01 Mar 2008 16:31:16 GMT

Joprojām man ir aktuāli regulāri izdejoties pie labas mūzikas līdz bezspēkam, reizē gūstot arī emocionālus baudījumus. Un tas, ne jau mājās dejojot, bet labos pasākumos. Pēdējo divu nedēļu laikā pie 2 pasaules labākajiem dj. Tomēr vakar bij labs, sen nebija bijušas tadas sajūtas - brīvas. Tad liekas, ka šādām dejām līdzi nestāv nekādi t.s. dzīvie izpildījumi, mūzika. Katram savs labums, protams.

Fri, 22 Feb 2008 12:44:22 GMT

Nevar saprast, kāpēc šogad pavasaris liekas kā pliķis sejā - sāpīgs.

Thu, 21 Feb 2008 13:02:17 GMT

Daru pārcilvēcisko - pati, bez neviena palīdzības cenšos tikt galā ar depresijas simptomiem.

Mon, 11 Feb 2008 11:53:53 GMT

Lieliski iesākusies diena. Jā, ceļos tikai ap šo laiku jau sen (man tas arī noderīgi, ne tikai patīkami, jo vēlu vakarā jāmācās). Nevajag nekādus apstiprinājumus, neko, zinu, ka tā nebūs, bet pietiek pat ar to. Kaut visas dienas šitā sāktos!!!

Fri, 01 Feb 2008 09:25:25 GMT

Atkal izlīdu kā caur adatas aci. Nu riebjas! Labāk, protams, nekā vispār neizlīst, bet ļoti jau traumējoši. Audzēju vēl biezāku ādu.

Tue, 29 Jan 2008 12:30:50 GMT

Pilnīgi nejauši vakar uzraku kkādu vecu pierakstu dienasgrāmatu apmēram par vidusskolas laiku un normāli pasmējos. Izsecināju, ka biju galīgi nelīdzsvarota būtne. Tagad vispār nav skaidrs, kas tika domāts ar visiem tiem izteiksmes līdzekļiem. Var pasmieties, ar ko gan es tajā laikā nesatikos, pilnīgi aizmirstas lietas, kas tika darītas. Bezmaz tiešām jābrīnās, kā es vispār izdzīvoju :)

Mon, 14 Jan 2008 11:23:48 GMT

Nu ir tagad tā sajūta, ka nav nojausmas, uz kuru pusi man tagad skriet vai tomēr iet. Joprojām liekas, ka dzīvē ir tik daudz iespēju. Vai tā ir, vai nav, to spriedīšu pēc kāda laika.

Wed, 02 Jan 2008 09:36:12 GMT

Ir viena pozitīva iezīme. Pēc visām novembra negulēšanām dēļ mācībām, esmu uztrenējusies tā, ka man negulēt nakti un pēc tam nākošo dienu ir nieks. Sanāk 36 stundas laikam. Pēc tam pietiek ar kādām 4-5 h miega, un ir svaiga gurķīša variants. Pārējos cilvēciņus, kas cīnās ar sekām pēc JG svinībām uzskatu par nīkuļotājiem :D

2007.

Sat, 29 Dec 2007 19:14:04 GMT

Dikti jau smuks cipars. Ja neskaita Malvīnes piedzimšanu, kas pats par sevi ir brīnumains notikums, tad šis gads ir bijis diezgan neforšs pret mani. Atsevišķi labi notikumi, kas tomēr neiesaldina visu pārējo. Tā izskatās, ka ir pienākusi kārta lieliskajam gadam. Parasti jau man te viss notiek pārmaiņus :)

Atkal vīlusies

Fri, 28 Dec 2007 17:37:06 GMT

Bija tāda cerība! Bija un izbija! Tika ieplānots, ka kļūstot par mammu (joprojām jūtos baigi veca sakarā ar to), es kļūšu mīļāka, jaukāka, iecietīgāka, čaklāka, ar augstāku pašapziņu.. Nu bija domāts, ka tas notiks dabiski, bez piepūlēšanās, jo to rakstura dēļ tikpat kā nevar. Nekā tamlīdzīga. Manas visas sliktās iezīmes ir trīskāršojušās. Nav izpildījies pat tas, kas likās visiespējamākais - kļūt mīļākai. Cik nav dzirdēts, ka māmiņas ir dikti mīļas un jūtīgas pret dažādiem notikumiem. Es esmu trīskārt nemīļāka un vēsāka. Pašai jau patika, bet cik ilgi tā?

Thu, 27 Dec 2007 16:31:07 GMT

Tagad tāda sajūta, it kā man būtu jāatrisina kāds sarežģīts udevums. Tā iet, kad pārskatās filmas.

Thu, 13 Dec 2007 18:15:59 GMT

Neviens nenojauš, cik tas man tagad bija grūti, bet LU baigi jau nu novēloti, bet tomēr ir pabeigta :) Ļoti labi pabeidzu!

Wed, 05 Dec 2007 16:23:28 GMT

Ja nebūtu tik traģiski patiesībā, tad varētu kārtīgi aprēkties :)

Sun, 02 Dec 2007 22:09:20 GMT

Kā vienmēr dzīvē viss ir simtkārt pliekanāks, nekā pirms tam tas gaidīts.

Sun, 25 Nov 2007 20:33:30 GMT

Atzīstu, ka esmu kļuvusi nedaudz apsēsta ar vitamīniem un uztura bagātinātājiem. Nekad vēl savā dzīvē tos neesmu tik cītīgi lietojusi. Galvenais, ka svēti ticu, ka palīdz tas pret visām manām nestabilitātēm. Tas tāpēc, ka joprojām dikti vēlos izvairīties no tā briesmīgā lūzuma punkta, kādu es to esmu iedomājusies. Pati cenšos saskatīt visvisādas pazīmes, ka kaut kas nav labi, ka tuvojas. No šitā vien jau var iedzīvoties neirozē.

A citādāk ieturu kolas diētu :)

Tue, 20 Nov 2007 09:24:29 GMT

Nedadziivotos tik taalu, neuzzinaatu kaada sajuuta ir, kad nu ljooti maz guleets (ne tikai deelj beerna). Kad parasti ir maz guleets, tad ir sajuuta, kad gribas staipiities un zhaavaaties. Kad ir ljooti maz guleets, tad smadzenes veic izstaipiishanaas procesu pashas no sevis. Taada jokaina sajuuta. Seezhu un smadzenes neatkariigi no gribas saspringst un tad atlaizhas. Njaa, izklausaas peec kkaadiem trauceejumiem, bet nu tik traki laikam veel nav!

Tue, 13 Nov 2007 15:06:29 GMT

Ai, es zināmā mērā esmu vīlusies bēbīšos. Visu savu mūžu biju domājusi, ka viņi kā maksimums kādu nedēļu tikai nesaprot, kas notiek. Pēc tam jau visus pazīst un reaģē. Tomēr tā nav. Malvīne vēl aizvien viņa visu nesaprot! Tā vot. Kā izrādās, tad bērni līdz gadam vai pat vairāk nesasniedz tādu zināšanu un iemaņu stāvokli kā es tiem biju piedēvējusi nedēļas vecumā. Pat nedaudz garlaicīgi, gribas, lai ātrak rāpo, staigā un runā.

Bet ko nu es, sliktā un nepareizā mamma. Drīz vien sākšu strādāt (citur) uz pusslodzi, tad jau redzēs, kā tikšu galā.