gunciene

kas notiek, kaa no vienaam ziepeem aaraa, taa jau atkal pakalja niez un gribaas jau citas. vai tieshaam cilveeki (nu labi es) nemaacaas no savaam kljuudaam. kaut kas pabriinojams.
atkal jau seezju darbaa, buutu gan jautraak, ja vareetu dabuut vienu alinju un te taa seedeet, bet gan jau paspeeshu. peec kaadaam stundaam 2. pariit ziemassveetku vakars, diivaini, bet dziivojot riigaa mani pametushas visas sajuutas. liekas, ka te nepastaav ne riits, ne vakars, ne vasara ne ziema, ir tikai ielas, bezgaliigas ielas. tumshas intiimas gaismas apspiideetas vietas, kur izdejoties izsmieties un mazliet iedzert. riiga kaa bezgaliiga boheema, darbs un peleekums.