gunciene

kaarteejaa nakts darbaa, veel tikai 8 ar pus stundas. stundas, kas nozagtas no miiljotaa saaniem. zini, ko pashlaik gribeetu, aizlaisties uz 2 dienaam pa latgali ekskursijaa. mans sapnis ir redzeet latgalju kaazas, esmu dzirdeejusi daudz versijas, bet man liekas to pashai redzeet buutu neiedomaajams piedziivojums. vieniigais, esot kaazaas, man visvairaak zjeel tieshi liigavas un liigavainja, jo kaa liekas vinjiem ir vismazaak prieka shajaa pasaakumaa. kad pastaastiiju savam draugam par shaadu sapni, vinjsh par mani pasmeejaas un ieteica tikai nedzert latgalju miestinju, jo es uzreiz buushot no pekaam nost. bet taa kaa es taapat iisti stabila neesmu uz savaam kaajaam arii skaidraa praataa (kaajas vienos zilumos), tad varbuut buutu atradusi veidu kaa buut liidzsvaraa. vispaar gribeetos biki kaut ko tikai prieksh sevis, kaut vai stundu ar iemiiljoto graamatu. bet viss kaut kaa pazudis, manis vairs nav. ir gunciene darbaa, pie pliits, ar birsti rokaa, skolaa, bet kur paliek gunciene sirdii? laikam kaut kur pazuda starp jauno dziivokli, darbu, skolu. visu matereaalo.....