vārdu elpa - Post a comment [entries|archive|friends|userinfo]
guguc

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

kā nolauzt skolotāju. Nov. 13th, 2009|03:41 pm
guguc
es atgriezos jau sen. stundas beidzās agri. 12.30. Piektdienās es nekad nesagaidu garo 30 minūšu starpbrīdi un eju mājās. un mājas ir pāri ielai. vispār - pat tuvāk. tas nedaudz priecē.
bet stāsts nav par to, cik ilgi notiek manas stundas vai kad es esmu mājās. [un tā pat es pēc skolas devos pie sava best freand, ko tālāk saukšu par Jeti...(un nepārprotiet - tas nav šī cilvēka īstais vārds) nu dažreiz kaut kā savādāk, bet tad pieminēšu, ka tas ir mans BF... jeb best freaand]bet stāsts ir par to, kā šī diena skolā beidzās man un Jetei.
un protams mūsu skolotājai un pārējai klasei, kas kā nūģi palika tupam pie viņas, nevis piebiedrojās mums- cilvēkiem ar savām galvām un saliektām smadzņu rievām. tātad tur kabinetā palika tie, kuri paklausa citu stabulēm un, kuru smadzeņu rievas ir taisnas. man viņu nedaudz žēl... piedodiet, nē.


tātad - ir 13. datums. piektdiena un tas ir novembris. šī diena tika gaidīta jau ilgi. rīts sākās ar to, ka latviešu valodas vietā meitenēm bija jāiet uz Lielo Zāli klausīties kaut ko, ko zēni nedrīkst dzirdēt. bet viss nobruka, jo kādam bioja kaut kas nomiris un viss tik aatcelts līdz nākampiektdienai.
visas meitenes atgriezās klasē, jeb kabinetā, ko mēs agrāk saucām par savējo. tātad uz tagadējo latviešu valodas kabinetu. stunda bija pusē, kad visas iegāja telpā. apsēdās. nevienai līdzi nebija mantu, tādēļ nācās ņemt lapiņas.
tālāk protams bija literatūra. tas pats kabinets, tie paši personāži. nevaru atstāstīt, kas īsti tur notika. mēs pildijām kādu darba lapu. jāizraksta citati par vēju, jūru zvaigznēm... un tā tālāk un tā joprojām. tātad nekas zvarīgs nenotika.
bet starpbrīži[abi. tātad pirms un pēc literatūras] tika veltīti tam, lai dabūtu telefona Vēstures pierakstu un grāmatas saturu. tā mēs gatavojāmies pārbaudes darbam. diezgna laicīgi.
tad nu ir vēsture. pārbaudes darbs ir nejēdzīgs. neviens neko diži nesaprot. visi prasa, kad var iet labot. ierasta lieta. skolotājam nav garastāvokļa. nekas diži liels via ievērojams nenotiek.
pēc vēstures mums ir ģeogrāfija. arī pārbaudes darbs un atkakl mūsu rokās ir telefoni. bet mums viņus nevajag. var izmantot grāmatas. es ceru uz lau atzīmi, jo izskatījās, ka darbs ir ļļļoti viegls. protams iegāzt var pēdējais uzdevusm, kur jāraksta labvēlīgi un nelabvēlīgi apstākļi. bet par to es nestresoju un par to jau nav šis stāsts.

galvenais sākas pēc ģeogrāfijas - tātad pirms ģeometrijas. ir 25 minūtes garš starprīdis un klasē visi izņemot mani un Jeti cenšas kaut ko mēģināt gaidāmajam pasākumam, kas notiks nākošotrdien - tātad pasākums 18. novembra svētkiem.
mēs ar Jeti esam cilvķi... tikai cilv;eki un esam atteikušies šoreiz klasei palīdzēt. mēs kritizējam viņu idejas. precīzāk ideju. bet tas taču nav normāli, ja cilvēks tēlo čipsu un teiču rezevātu??? lai jūs nemulstu - tēma klases projektam ir vidzeme.

mēs smejamies par zēnu, kurš domā, ka attēlo Vidzemnieka dialektu, taču runā tik nepareizi. izklausās apmēram pēc kurzemnieka. un lai jūs atkal nemulstu - nezinātājiem - es nāku no latgales.
tad nu sākās viss tracis. klasesbiedrene, kas bija uzņēmusies šo projektu veidot - precīzāk viņai lika to darīt, jo viņa ir klases vecākais, apvainojās uz mums, jo mēs redz` nepalīdzot un atļaujamies viņus vēl labot. Ak.

pirmās ģeometriajs minūtes pagāja skaidrojot, ka mēs ar Jeti neko dižu tur nekustējām. ļauni. skolotāja jau tad bija uz mums uzsēdusies.
bet tad pagāja ģeometrija.

ir 30 minūšu garš starpbrīdis un visi atkal cenšas mēģināt - šoreiz skolotājai skatoties. mēs ar Jeti cenšamies iet prom, jo mmums tur nav nekādas daļas, taču skolotāja liek mums palikt un vēl izteikt savas domas. es, un arī Jete, kategoriski pasakam nē. šoreiz mēs esam tālu prom no klases lietām.

skolotāja neiztur to, ka mēs nedaudz labojam tekstus. bet mēs tikai mierīgi sēžam. jā - mums ir neapmierinātas sejas, taču tas nav nekāds noziegums.

viņa saka: "tie, kas negrib piedalīties lai iet prom"
cik var noprast - gribēja, lai mēs samīnstinamies un neaizejam. varbūt pat cerēja, ka vēl sāksim palīdzēt. saprata, ka bes mums nespēs pacelt priekšnesumu augšā, jo pati atzina, kas tas ir pilnīgs mēsls.

bet mēs ar Jeti aizgājām. visi pirms aiziešanas mūsu nedaudz samīnstinājās. domāja iet vai neiet, bet kad ieraudzīja skolotājas feisu apstājās un neaizgāja. pareizi. ar mums kopā izgāja klases pofigists. kurš bija ar mums nedaudz vienisprāt.

es zinu, kas mani sagaidīs pirmdien skolā. bet man ir vienalga, ko viņa man rēks virsū. tā ir viņas viana, ka viņa nevar savaldīt klasi un, ka klase ir tik tupa un nespēj bez mums neko izdomāt - precīzāk - neko sakarīgu.


es ievelku elpu un tagad te sēžu un rakstu. man ir gods jums apziņot, ka šī diena ir bijusi sadistiski jauka.
link Read Comments

Reply:
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: