Gribas, lamāties, un spļaudiities, riebjas dators. Tas mani apēd. Pāri paliek tikai kājas. Un tās pašas diezgan īsas. Nu jā, neesmu es nekāda modele. blja

Tatad dziedu viltiigi// lai gan skaļi un no sirds.
Arī zīmēju, sev par pārsteigumu ar asinīm toties glītiem burtiņiem kirilicā - PROGRESS Uz soliņa malas glītā sestdienas rītā. Tas gan bija pirms divām nedeļām, vai vel vairāk. Vakar pēc Mākslas muzeja simtgades balles, kurā pa milimetra tiesu izvairījos no spoguļa, tad samulsusi, lai slēptu savu mulsumu stāvēju pie gleznas. Acu priekšā visas 10 minūtes bija ļoti pārsteigtā meitene, no kuras tad arī pa matu tiesu izvairījos. Ak tad tā es izskatos?! Šoks, varbūt tādēļ visu nakti moku kompi, kačājot mūziku.
................progress...........