| 9:17a |
metu kaunu pie malas un ietērpos rudens mētelītī. pilnīgai laimei pietrūkst cimdi, tomēr ar kailiem nagiem ir vieglāt turēties aizejošās vasaras lindrakos.
aizgulējos. tā rezultātā cieta neviens cits kā badīgais kuņgītis, heh, toties pašlaik šamējais bauda rabarbermaizīšu izvirtības. laimīgais. man jau ar'patīk.
un tēja. krējuma liķiera tēja ar pienu ir VISLABĀKĀ.
esmu labā noskaņojumā /intīmākas lietas lai paliek tai otrajai dienasgrāmatai/. incanti, vai kāda/kāds lasa? ai, lai nu paliek.
bez tam vakardien viena cilvēciņa balss testēšana lika šo to pārdomāt...dīvaini atrasties otrā pusē bortam - ne kā dziedātājai, bet kā diriģentei, heh. pie tam nenokaut cilvēkam vēlmi dziedāt, bet tai pat laikā smalkjūtīgi pateikt, ka dabas dota talanta tur nav, bet viss ir iespējams ar darbu.
agrāk tam neticēju, bet var to balstiņu "iedīdīt", var.
kolēģe izkritusi braukšanas eksāmenā. instruktors sakliedzis un novedis līdz asarām. kā man reiz sen senos laikos instruktors smīkņāja par vienu tādu, kurš krustojumā noslāpušai blondīnei "masēja" smadzenes visai emocionālā veidā: "ko viņš auro uz to nabadzi? kāda tam jēga?" un es vēl teiktu - kādas viņam uz to tiesības?
vakar bija ļoti skaists vakars.
un ļoti auksts vakars.
Ja rez esi ienākusi/ienācis, lai jauka šī diena Tev! |