|
[16 Sep 2009|10:05pm] |
trjikājis (kā mēs viņu esam iesaukuši un ne jau aiz ļauna prāta) ir dikti mīļš palicis kopš savas nelaimes un 4tās kājas pazaudēšanas. šobrīd esmu pārliecināta, ka tas bija pareizs lēmums, ka viņš nebija jāiemidzina. toreiz tā nešķita. nelikās, ka kaķis ar trim kājām varētu būt laimīgs. smagi kļūdījos. labi, ka viss beidzies daudz maz ok.
man pašai iet smagi. darbi dahu*a. un kā vēl nekad liekas, ka brīvdienas un vīkends ir neiespējamā ūdens un zaļumu oāze tuksnesī. viena gan ir laba lieta noslogotībai - mazāk dumu domu domājas.
|
|