angel ♡.

panīkums kaut kāds.dienas iesākums bija pat labs,labi nobraucu!Skolā tie pretīgie kd. riebjas vienkārši.!Ejot mājās kārtējo reizi pēc skolas spieda galvu,takā starp diviem betona bluķiem.Par daudz..
L.vismaz mani uzmundrināja,tāpat kā vakar! Kaut arī es eju un pukstu,man ir ļoti smieklīgi,es savā prātā nodomāju, NU KĀ? NU KĀ TĀDUS JOKUS VAR IZDOMĀT! Es nedēļu domātu un neizdomātu :D Taču visbiežāk mēs priecājamies par sīkumiem,liels prieks ir sarežģīts,no emociju pārpilnības mēs baidamies tālāk priecāties [?] Varbūt tā ir.Iekšēji šķiet,ka uzsprāgšu no smiekliem,bet ārēji īpaši nekas nemainās.Paķiķinu,papukstu.
Bet tāpat,skumja sajūta.Viss,kas notiek mājās,un apkārt.Ziema vēl uzdzen tādu drūmumu.Fuj.Līdz riebumam.