![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Diena, pozitīva, vakarā vairāk emocionalitātes. Bez izņēmumiem. Sajūta tāda,kā neaizķert stīgu,kas visskumjāk skan.! Kā izvairīties no šī pieskāriena šai stīgai.!?? Nepārraut to?..
Bet tomēr iekšēji, nekur jau tas nezūd. Tā sajūta jau tur pat,tajā kaktiņā. sapīgi man.sāpīgi tev.sāpīgi mums!
Taču ar šo dienu,es zinu,ka būs labi.
Arī tas,ka tuvojas skola uzdzen skumjas,un drēgnu sajūtu. Jo kā nekā pēdējais gads. Pēdējais mācību gads - ar tiem ar kuriem esi jau 6 gadus kopā, ar citiem visus 11.
Bet vasarā ne reizi nesatiec viņus. ? Un itkā vēl gribās tuvākiem kļūt, kopā kko darīt. Ironiski.!
Bet tas jau nav pats skumjākais,! Skumjākais,ka dzīvei ritot visi aizies savus ceļus, un viens par otru aizmirsīs, varbūt atcerēsies reizēm, un tik pat ātri šīs domas nomērdēs,ar saviem darbiem,mācībām. .. Bet mēs tak praktiski uzaugām kopā...
Bet tas jau nav pats skumjākais,! Skumjākais,ka dzīvei ritot visi aizies savus ceļus, un viens par otru aizmirsīs, varbūt atcerēsies reizēm, un tik pat ātri šīs domas nomērdēs,ar saviem darbiem,mācībām. .. Bet mēs tak praktiski uzaugām kopā...
Mani tāda sajūta piemeklē, kad es spēlēju spēli, izspēlēju līdz beigām, un saprotu,ka vairs nav neviena līmeņa... ka tās ir beigas.
Itkā jau varētu iet kopā, bet nav vairs kur ..
Tad ir laiks ..laiks šķirties.