angel ♡.

Es cerēju,ka šī diena būs labāka. Sākumā šķita,ka būs arī. Bet es,naivā.Man un labi.Pilnīgi jāsmejas. Šeit izturēt arī ir grūti.Vajag tādus dzelzs nervus nu kā man,bet es turos.Bail sabrukt.Bail atkal,tikt sāpinātai. Šādās dienās šķiet esmu tik viegli ievainojama.Bet kāds laikam ir paņēmis nevis mazu nazīti,bet milzīgu zobenu un cērt tik man. Un no visām malām. Jūtos pamesta.Nevienam jau mani īsti nevajag. Vissvarīgākais ir A. Es esmu tā,kuru tikai vainot pie visām ikdienas likstām.Vajag taču mājās,kādu Jēzu Kristu. Cietēju.Kuram jāuzņemas par visu vaina. Nožēlojama pašsajūta.Bet tagad man ir vienalga. Viss.Šeit vairs nejūtos piederīga.Tikai skaitu dienas,kad viss beigsies un te vairs neuzturēšos. Viņi jau nesaprot,ka es visu atcerēšos.Visu !!!!! Viņi domā,ka visu aizmirsīšu.

Esmu tik ļoti pārgurusi.Es pat vārdos nespēju izteikt cik ļoti.Staigāju kā zombijs.
Mana rakstura dēļ,atkal cieta Viņš.Centās cik spēka.Bet ..bet ..es nezinu.Lai arī es uzskatu,ka jāizrunājas, es klusēju.Es negribēju.Negribēju apgrūtināt ar savām problēmām.Bet vēl smagāks apgrūtinājums ir klusēt,neko neteikt, ņuņņāt. eh




`And the sun will come on thru,
It's gonna shine for you
'Cause I adore you.