flashbacks

atradu vecas zīmītes, šito laikam 11.klasē ar draudzeni stundā sarakstījāmies, smiekli pašai sanāca, bet diezgan taisnības tur ir :))

viņa: Es dzirdēju, ko K. teica par "saskābušo gurķi". Bet tavs taču nav bēdīgs, tavs sapņo. Jā???
es: Jā, mans šobrīd ir maza flegmiņa, kas lido augstu mākoņos un ir laimīgs. A K. man uzkāpa uz nerva!
viņa: Uz kurā - vēderā, galvā, pakaļā vai kur citur. Un vispār, kā tur mākoņos izskatās? Tur lietus nelīst?
es: A nervs laikam manās smadzenēs bija. Mākoņos vienmēr spīd saule un ir tik labi. Tikai ja gadās nokrist, tad var sasisties un dabūt dažu labu zilumu. Tev taču arī tā ir gadījies?!
viņa: Nu laikam jau ir. Bet es cenšos nelidot mākoņos, jo laikam bail nokrist. Labāk turēties uz zemes, kaut gan reizēm tas ir diezgan padrūmi.
es: Ja atrod īsto, kura dēļ lidināties (kura dēļ ir vērts), tad tas jādara, jo, ja gadīsies krist, tad šis īstais noteikti noķers.
viņa: Bet nevar jau zināt vai ir īstais. Zini, kāds abloms, ja par velti sapņo (nerunāju par tevi)
es: Jā, nevar zināt, kurš ir īstais. Bet tāpēc ir jāmeklē. Un ja izdomā tomēr tajos mākoņos palidināties, tad paņem noteikti līdzi parašūtu katram gadījumam.
viņa: O.K. I'll try. Bet parašūts (Fu, kāds nesmuks vārds) dārgi maksā.