nekas jauns

vispār mani dzejas dienas tiešām pavelk vairāk kā rokkoncerti un festivāli - septembra vēsums, blašķīte kabatā, no lasījuma uz lasījumu, naktīs no virtuves uz virtuvi, viss notiek tā, kā tam vajadzētu.

Bodlērs esot teicis, ka bez ēšanas var iztikt divas dienas, bet bez dzejas - nevienu. Man patiešām prieks, ka atkal klāt ir dzejas dienas. Daudzsološi lasījumi, interesanti ārzemju viesi un viss pārējais. Man šķiet, ka ir jāmācās par to vienkārši priecāties.
Pats lasīšu 13. datumā Ceļojumā ar dzejniekiem Teikā (sākums 12:00), Dad cafe 14. datumā (18:00), iespējams vēl kur citur.
dzejasdienas.lv
vēl arī jums iesaku noskatīties šo jauko interviju ar Vērdiņu, man ļoti uzlaboja garstāvokli.
http://satori.lv/raksts/7844/Dzejnieks_ir_muziga_nepabeigtiba

mēreni noguris pēc vakardienas ciemiņiem, šorīt tomēr saņēmos piekopt virtuvi, izliet atlikušo šņabi, saganīt pārplūdušos pelnutraukus utt, beidzot piezemējies virtuvē - paralēli darbam - klausos interviju ar Vērdiņu (Vērdža, kā jau vienmēr, superīgs http://satori.lv/raksts/7844/Karlis_Verdins/Dzejnieks_ir_muziga_nepabeigtiba) un sataisos pat taisīt brokastis. sagatavoju kafiju, ir pat piens, bet ēdiena krājumi mēneša beigu noskaņās pārlieku neiepriecina. tā nu turpināšu klausīties interviju un ēdīšu vientulīgu sardeli, kas čučēja ledusskapja tālākajā stūrī. ar kečupu.
eta poeeezija - jaa, jaa, eti stihii-i-ii - jaa jaa

tad šovakar var iet dzert Vietā. tiekamies

piektdien spēlēšu plates Vietā. tur ir diezgan lēts alķis

liels nemiers

Runājot par vārdadienu - mans tēvs ir hc katolis. Nodzērās, izmeta viņu no katoļu semināra (paralēli bija Rīgas mākslas galerijas direktors), bet katolis palika. Nu lūk, tad, kad mani gaidīja, viņš bija katoļu kalendārā atzīmējis variantus manam vārdam un lika mātei izvēlēties. Tā nu tiku pie tā, kā tiku, bet citi varianti bija - Sebastiāns, Kristiāns, Daniels, Hugo vai Otto.

kā Openerā pēc Darkside uzkurinātās pirts piļījām visīti aukstajos Gdiņas vējos, tā joprojām klepus un vate galvā ļoti aktuāli. šorīt toties nogulējām līdz pusvieniem, kas likās zāles pret visu, bet figu - dullums tikai vēl lielāks. jācer, ka tas pozīts būs normāls... nākamājā dienā vēl jāšauj uz Patiju Smitu. bet nu neko, jātur, kas cits atliek.

saulainā, skaistā, siltā, debeszilā rītā braucu uz darbu ar manu mūžam piekalto 5. tramvaju. ir vaļā visi logi un lūkas, braukt tramvajā, kuram vaļā ir visi logi un lūkas un ir gaišs, tā ir viena no lietām, kas dzīvi padara skaistu.

kāpēc mode ir kruta
http://frontrow.lv/karmen-pedaru-for-etro-fallwinter-20142015-ad/

Surgunts

***

es esmu politehniskais institūts iespējams pat ka triju bērnu māte un man nav nervu sabrukuma man nav nekāda sviesta smadzenēs tas viss kuņģī saproti da bļeģ tu vispār saproti ko es tev gribu pateikt mīļo jēriņ vai tikai māj to savu galveli kā kādā atsperē iekārtu es esmu normāls cilvēks es varu paraudzīties aizklātā spogulī un nelabumā nenovērsties tūliņ pat aizbraukt pastrādāt uz īriju nodibināt grupu iznest miskasti un sapūt pie televizora ļečīt par kaut kādu tur normālību kaut kādā tur papistā dzīvē ielaist mazliet benzīna vēnā un priecāties par krītošām zvaigznēm kā bērns kā aklais pat to spēj ar noņemtu skalpu

2007



http://www.punctummagazine.lv/2014/06/16/m-gorbacova-pazinojums/

o, tik daudz visa kā vienkopus

vienvārdsakot bijām openerā. hailaitu vidū - mēs tur vienu dienu tusējām mākslinieku statusā pa beksteidžiem un vakarā tupējām baltos dīvānos pagalmā, gaidīdami, kad džeks vaits ar savu tīmu brauks uz skatuvi. nu, gaidām, gaidām, un šie arī nāk, visā godībā, metra attālumā no mums. Džeks pagriežas pret bundzinieku un prasa "Who's driving?", šie smejās un sakāpj savā melnajā, tonētajā mersedesa brīnumā.
koncis arī bija foršs. top1 no festa - Darkside, tādus basus es sen nebiju dzirdējis.

piedod, Kanāda, bet tava ēra ir norietējusi. New Zealand is the new black. pēc Konana Mokasīna spožā uznāciena, kas atstāja neizdzēšamas pēdas, nāk Unknown Mortal Orchestra. Plati "II" man atgādāja Iļja no Londonas, par ko būšu mūžam pateicīgs - neko iepriekš nebiju pat iedomājies. Tagad vairs nesaprotu, ko ar sevi darīt - Jaunzēlande (atceramies arī par Palmeres pēdējiem daiļdarbiem) ir jaunā mūzikas meka, kur slēpjas vēl neatklātas vielas, jauna domāšana un jauna revolūcija, ko tik ilgi biju gaidījis.
https://www.youtube.com/watch?v=WHkMjWWJAso

vakar ar jančuku sēžot pēkšņi iedomājos uzlikt Satī plati, ko nopirku pirms 3 gadiem Stokholmā, mazā, pieputējušā veikalā. Karaliskais filharmoniskais orķestris. blakus Parade arī Gymnopedie no. 1 un no. 3. lai vai cik viņas nodrāztas mūsdienās nebūtu, tas tiešām ir tas. un izpildījums daudz dziļāks kā lielākajai daļai pianistu, kas viņas parasti spēlē. 73. gada plate. tik sen nebiju klausījies.
niansēti, bet joprojām viegli. biezs, caurspīdīgs.
šorīt jau no astoņiem rītā klausos uz riņķi.

ar ieraksts šovakar plates, aliņš un vīniņš Čornij Doktor. plates, tātad: 

Kuģi vīnu grib un metas ostās; es tūliņ piedzeršos uz jūraslodes joztās, pliks izbridīšu līčus, nav par aukstu: dievs mani sildīja ar visu plaukstu! (...)
Bērziņš jau no pirmās lpp norauj jumtu.

70to gadu japāņu JVC atskaņotājs, 70to gadu japāņu Fisher pastiprinātājs, 70to gadu Radiotehnikas S-30, viss sudraba toņos, baltais St. Vincent - Strange Mercy 180 gramu vinils... tas ir tas.

Šodien
Līksnas ielā 26
19:00–23:00 Dzejas vakars ar dzejniekiem Martu Pujātu, Kārli Vērdiņu, Henriku Eliasu Zēgneru, Arti Ostupu, Ivaru Šteinbergu un DJ Viestartu Gailīti (Skaņu Mežs)
Ieeja bez maksas

Ko nesīs diena, kurā jau astoņos no rīta skan Satī?