(no subject)
Oct. 18th, 2016 | 10:51 pm
man neticami ilgi ir iesēdusies ļoti dziļa, līdzena, bet bezdibenīga vientulības sajūta - tā, it kā es ne ar vienu vairs nevarētu parunāt nevis kaut kādu sīku nianšu, bet vispār valodas dēļ - tā, it kā es mēģinātu runāt citā valodā, lai gan mēģinu teikt tikai visvienkāršakos teikumus.
šodien Skotijas kalnos skābes trips. nevar aprakstīt, vispār neko nevar aprakstīt. bet tomēr gribas mēģināt. sitos pret sevī paša novietotu šķērsli, sitos un skumstu tā kā tāds idiots, pusaudzis. varbūt joprojām esmu idiots, pusaudzis, varbūt tas tā arī mūžīgi paliks.
šodien Skotijas kalnos skābes trips. nevar aprakstīt, vispār neko nevar aprakstīt. bet tomēr gribas mēģināt. sitos pret sevī paša novietotu šķērsli, sitos un skumstu tā kā tāds idiots, pusaudzis. varbūt joprojām esmu idiots, pusaudzis, varbūt tas tā arī mūžīgi paliks.