nekas jauns - November 9th, 2014

Mazgājāmies, apģērbāmies,
Visu nakti skūpstījāmies,
Vēla, glāstu pilna nakts.
Violetās tasēs tēju
Dzērām, abiem maskas sejās,
Tu kā brālis, viesis kāds.
Mūsu maskas sasmaidījās,
Mūsu skati izvairījās,
Lūpas tikai klusēt spēs.
Spēlējam un dziedam "Faustu",
It kā nakti neapjaustu,
Tie, kas naktī, neesam mēs.

(Mihails Kuzmins, atdzejojis Vērdiņš)

visādi citādi plaušās atkal sākušies trokšņi (ka tavu brīnumu), noķēru kaifu no lieliskas bītu dzejas izlases, katrs rīts ir vēl sūdīgāks par iepriekšējo.

mākslā, mūzikā, literatūrā ir tik daudz ko meklēt, bet tas, ko es meklēju pēdējā laikā ir tāds godīgs, atklāts izmisums, taču ar kaut kādu vienaldzīgu un vienkāršu spēju iet tālāk. nu, tipa Bouvija Ahes to ashes u.t.t.