uz galda stāv grāmata - kā viegli atmest smēķēšanu!
Bet kurshs gan te taisaas atmest? kurshs? un pie tam viegli...
vakar mees guleejaam gultaa...
maasa un es...sirdsdraudziiba.
izskrienu cauri dienai kluseejot, jo man taa patiik, jo es veeroju..
bet naktiis kad citi gulj..taads rituaals..
mees runaajam...liidz pieciem riitaa...
un smarzhojam peec mellenju kreema...
un peedas ir nosalushas, taapeec taam jaaknjud vilnas zekjees..
un man taa sajuuta nepatiik-taa kasiishanaas ..taa kutinaashana vienlaiciigi..
manaam peedaam patiik buut kailaam...manaam peedaam neder nekaa lieka.
ir mazliet gruuti rakstiit...es apsaldeeju rokas.
apsaldeetas rokas ir negliitas...pirksti sapampushi un saarti, bet pati roka...oo ja tu redzeetu..kaa taada rudzupukju pljava ar orandzhiem plankumiem - sauleszakji.
shogad daudzi esot apsaldeejushies...taa staasta zinjaas...pat liidz amputaacijai.
mana sirds ir amputeeta...tas taa pavisam nopietni...es naktiis dzirdu kaa taa krakshkj
domas ir neskaidras...
un pasaule mazliet neiista..karuselji karuselji.
man uzdeva jautaajumu - kapeec tu nevari buut pashpietiekama?
un man nebija atbildes.
es nevaru.
pilnas iekshas ar ..nu ja.
kas es esmu?
atkariigais!
hmm...un tad es atkal aptveeru ir jaaljauj iet! ha cik gan smiekliigi...ko tur ljaut vai neljaut ..taapat mugurkaulus vairs tikai redzu.
un cilveeku sejas ir pabaleejushas tapetes.
un tad mees smeejaamies...mums viss ir.
ir.
viss.
kad rakstu juutos kaa zagle.
kad rakstu es esmu zagle...izluuks...
kad rakstu es attiiros.
es joprojaam daudz domaaju par vaardiem :es nerunāju ar cilvēkiem kas nerunā...