piritiri kritiskā masa tomēr būšot. mēs jau cerams būsim godam iekritiskojuši savu masu ikpavasara velobraucienā.
pavasara talkā jūrasmājā salasīju jaunās nātres zupai un strutenes losjonam. strutenes ļoti skaisti aug, tajā viducītī lapiņas ir pūkainas un maigas, pilnas ar rasu, ja es būtu fotogrāfs ar kādu makro objektīvu, varētu izfotkāt jaunās strutenes tā un šitā, cik tās skaistas.
neredzēju nevienu vienīgu vardi, nezin kāpēc, tas mani apbēdināja, tieši tā pie sevis nodomāju - cik žēl, ka nav nevienas vardes. toties, atpakaļ braucot, redzēju dzērvi vientulīgi ēdot laukā, un daudz zosu saviesīgi ēdot tai pašā laukā, un pa malu vēl divus stārķus divatā ēdot laukā.
grābjot lapas, mazie putniņi bij riktīg ziņkārīgi un smieklīgi, dižknābīši, cielavas, sīļi, meža strazdi, un vēl viskādi, kuriem nosaukumus nezinu.
un uz pirksta man ir tulzna.