| 9:57p |
pastkarte/tīrradņi
bij man reiz tāda reti dziļa un jēdzīga saruna, laikā, kad eksistenciāla vientulība/dzīves bezjēdzības apzināšanās utt bij mani uzveikusi (protams, par to vairs nav moderni runāt sen, tomēr dzīves jēgas meklējumi domāju daudziem, lai arī slēpta, bet ir personiska drāma), ka patiesi jēdzīgi ir būt gudram un gaišam cilvēkam, un savu izglītoto prātu nenoslēgt, bet dāvāt visiem citiem, kas spēj rezonēt ar to
toreiz uz šādām pārdomām mani uzvedināja profesors Buiķis, kurš nolasīja vienu lekciju visai garlaicīgā seminārā biroju vadītājām, tas bij īsts flešlait manās smadzenēs, šitas cilvēks, kam no gudrības viss apkārt izgaismojas 5 metru rādiusā, deva mega blāster lādiņu un iedvesmu, ka jēga ir darīt cilvēku dzīves labākas caur prātu, apmēram "nedod zivi, dod makšķeri", lai gan ne par to bij pašas lekcijas stāsts, tādas dziļas rezultatīvas saknes tas manī laida
šodien es satiku vēl vienu tādu profesoru, ārstu, ne matemātiķi/fiziķi, bet man atkal smadzenēs bij īsts flešlait, viņš man mierīgi arī paskaidroja, ka dažu slimību cēloņi līdz šim miesā nav atrodami, lai gan sekas ir visai miesiskas utt neieslīgšu garlaicīgos sīkumos
tiešām fiziski šķiet, ka esi ticis apgaismots, un tava dzīve ir priecīga, un pasaule ir laba, lai arī pieklibo, ka viss ir iespējams, ka jābūt atvērtu sirdi un modram, labam un godīgam
tieši laikā nejauši satikts cilvēks, kaut gan profesors Buiķis teica, ka nekas nav nejaušs, un es viņam ticu
Current Music: Mensch - Good Vibemenschions |