| 11:56p |
uz laukiem pie jūŗiņas
es vēl tagad pie sevis nosmejos, ka tā nu mums ar krauzi gadījās, vislielākām sliņķenēm nācās krāmēt malku, ko, protams, mēs izdarījām gods godam, bet nu neteikšu, ka esmu briesmīgi gandarīta un laimīga par šito noraušanos..
toties vakarā jūrasmājā uzkurt kamīnu, sarunāties..
ejot ārā nakts vidū uzpīpēt, pilnīgi aprij tāda īsta nakts, laukos nakts ir tumša un pilna ar klusiem trokšņiem, pilna ar zvaigznēm, var dzirdēt kā šņāc jūra |