māsa šo filmu Dino atzīst par
vienu no labākajām dzīve ir tik anormāli skaista, patiešām
vispār, piekrītot Toma Grēviņa teiktajam, ko dzirdēju sarunā Fonofestā - "no rīta noklausījos visu Portishead albumu, kā vispār ir iespējams radīt kaut ko tik skaistu"
parasti Portishead klausos tā, ka es un kaimiņi dunnn dunnn, tomēr vienīgi dziesmu Roads es klausos klusu dinnn dinnn
un es nopietni uztveru un palīdzību man var lūgt
nevainīgi karā cietušie un tie, kas nogalināja arī,
ģimenē vardarbībā cietušie,
izsalkušie,
rasisma un homofobisma vajātie,
eksistenciālās bezjēdzības apjautušie,
kuriem ir salauzta sirds, vispār salauztas sirdis es uztveru pavisam nopietni, iespējams, aiz tā ceļās pasaules nejēdzība un cietsirdība
dzīve ir patiešām anormāli skaista tumša upe, tajā tumsas upē ir tik dziļas dzīles, kurās nespēj ieskatīties cilvēka prāts, tas, ka esmu laimīgs cilvēks, vien nozīmē to, ka man ir daudz spēka un laba sirds, ka mana tumšā upe plūst vienmērīgi un rimti, ka es nebaidos upes, ka es neslēpjos, ka nebēgu, vien rēķinos ar tās iracionālo spēku
nekad pie manis nenāc,
ja gribi būt vienādseju skaists, ja gribi būt vienkārši bagāts,
ja gribi kļūt par karavīru, ja gribi sludināt dievu,
ja esi gļēvulis, ja esi pārēdies