nannananāā

es meklēju kādu, kurš liek man smieties, pat bez iemesla dod man mazu prieciņu. vienmēr tā ir bijis, ka Zane smejas. skumji bija, kad mamma man viendien jautāja, kur palikusi tā mazā meitene, kas vienmēr visās bildēs smaidīja.
neatceros, vai tas ieraksts ir redzams, bet vēl viens sīkums, pēc kā es atminos cilvēkus. tas ir acu skatiens. man patīk acīs redzēt dzirkstelīti. bija viens indivīds, kurš man patika, kad viņa acīs to redzēju, bet, kad vairs nebija ne miņas no šī spožuma, viņš likās pelēks. un es atceros, kā cilvēks skatās uz mani, acis taču pasaka visu...