zelts un melnie - [entries|archive|friends|userinfo]
gribēju jaunu/gribēju aunu, gribēju juaņu, Juhanu

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Aug. 25th, 2016|08:47 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[music |būtu rēcīgi, ja Eude - CNCR FREI]

Gaidu, kamēr kaimiņš!Ēriks atnāks uzlikt stangu, bet kā nenāk, tā nenāk. Sēžu istabā, kas kļuvusi mazlietiņ plašāka, it kā gribas kaut kur to jušku likt ārā, vilkt ārā pindzeli un pat vakardienas nopirkto terpentīnu, bet reizē - ko nu uztaisīsi pa stundiņu, ja, zinot mani, ja krāmēsies vismaz pusstundu. Gribēju krāmēties jau vakar, bet ar guašu nogruntētais audekls meta līmes caurumus gruntē. Jocīgi.
Neapzināti likumsakarīgi, šodien piezvanīju gleznošanas skolotājai Sviklei. Gribējās parunāties, pēdējo reizi tas bija pirms apmēram diviem trīs mēnešiem, kad ieteicu tibetiešu dziednieku sakarā ar to, ka viņas vīram vēzis, tētis viņu megasaslavēja un teica, ka tā ir cerība. Toreiz vēl nezināju, ka manai mammai arī tas ir. Ne cerībs, bet vēzis. Attiecībā pret viņas vīru, tik ļoti domājām variantus, ko varētu darīt, kā lai novērš šo slimību, kā lai ko, cik nu ar savu nezināšanu varēju. Bet, kad uzzināju, ka slima ir mana mamma, es vairs nedomāju par variantiem. Nedomāju par terapijām. Nedomāju par tibetiešiem. Nedomāju par it neko. Tikai tas viens jautājums - "kad?" Kāpēc tā, es nezinu. Toreiz, tajā sarunā ar Svikli, viņa stāstīja par savu sapni. Zinot, ka man viņa vienmēr šķitusi ka ēteriski augstākā būtne, kuru pazīstu, viņas teiktais šķita izcili nozīmīgs. Nu, kā jau vienmēr. Viņa stāstīja par sapni, kuru redzēja nakti pirms manas piezvanīšanas. Ka pa sliedēm traucies vilciens. Un nevis "čuk-čuk", bet "ES-TŪLĪT-TEVI-NOTRIEKŠU-KUCESDĒLS" vilciens. Viss kustas uz priekšu, ātrums šķiet nevaldāms un nolemts, te, pēkšņi, uz sliedēm izlec suns. Balts foksītis, mazs kucēns. Parējis, savām tizlajām, mazajām kucēnkājiņām drebot, un vilciens apstājies. Un viss. Nevaldāmais brauciens ir galā. "Varbūt tas foksītis esi tu," Svikle teica. "Es ļoti ceru, ka tā esi tu." Es atbildēju ar to pašu, ka ceru. Ne tikai atbildēju, protams, bet jutu. Bet galu galā, foksītis es nebiju. Viņas vīrs ir miris.
Paceļot klausuli, viņa to teica kā pašu pirmo lietu, tā kā "es šodien ēdu [...]" vai "šodien nopirku [...]", šķietami bezrūpīgi, bet kā bumba reizē. Divas reizes teicu, ka jūtu viņai līdzi, bet vienā mirklī salūzu, domājot, ka tas ir viņas dzīvesbiedrs. Nezinu, cik Sviklei gadu, bet nu pāri 65 toč. Un to, cik nodzīvojusi esmu es. Un cik nodzīvojusi ir viņa. Un cik mani mūži kopā ar šo vienu cilvēku, par kuru viņa cīnījusies, ietilpst manā mūža. Tas, kas notiktu, ja es pazaudētu savu mīlestību, ar kuru būtu pavadījusi tik daudz vairāk notikumu, sāpju, skumju, prieka un tamlīdzīgi kā tagad. Varbūt tā bija mana kļūda, iedomāties, kā justos es, esot viņas situācijā, jo sāku skumt par to, cik ilgi tomēr pavadīts laiks, cik noteikti sāpīgi, ka tuvs cilvēks aizgājis, cik tuvs, cik mīļs, cik... viss. Ne jau, lai plēstu rētas. Bet tā, vienkārši. Lai pateiktu, ka esam partners in crime, ka arī mana mammiņa ir aizgājusi, lai gan nebiju tam gatava. Un varbūt tam viņa nebija gatava, jo Svikle sāka rīstīties, sāka neskaidri izteikt vārdus, sāka jaukt elsas ar vārdiem pirms manas atzīšanās, jo izplūda raudās, teikdama, ka atzvanīs tad, kad viņa būs vairāk runāšanas garastāvoklī.
Man tik ļoti, ļoti viņas žēl.
Man žēl, ka nebiju foksītis.
Tikai kasos kā tāds, un neko neglābju.
linkpost comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]saccharomyces
Date:August 26th, 2016 - 11:57 am
(Link)
susuriņ, mēs neesam uz šīs pasaules, lai glābtu kādu citu, izņemot sevi. tikai sevi varam glābt, citus varam mīlēt un atbalstīt viņu pašglābšanās procesā.

man ļoti žēl, ka sanāk tādi pārklājošies sērošanas procesi, ka pašas sāpēm piepulcējas vēl arī citas. bet varbūt arī varat viena otrai palīdzēt, tāpēc jau taisa visādas atbalsta grupas. bužibuži.

un, ja jūties kādā brīdī, ka gribi pilnīgi randomā mēģināt atkal tomēr kopīgi uzspēlēt kādas galda spēles, es priecātos - man jau nekad nav gana spēļu biedru. (:
[User Picture]
From:[info]gribejuaunu
Date:August 30th, 2016 - 09:49 pm
(Link)
Nu, labi, ne varbūt gluži glābt, bet es cerēju, ka kaut kas no mana ieteiktā derēs. Beigās viņš pat neizdzīvoja tik ilgi, lai izmēģinātu šo ieteikumu, jo dziednieki vēl tusēja pa ārzemēm.

Un, paldies, izklausās riktīgi nais. Noteikti! :) Ja būs kāds laiciņš, vajadzētu to izdarīt! Pietam, es Tevi arī pusmūžību kopš tās tējas neesmu redzējusi. Fui, fui man.